Vai, Vigij, kā es tevi saprotu... man gan zaķi, gan stirnas... Un kur?!-šosejas malā... Ābelītes, pavasarī stādītās, aplikām ar tādu kā sietu, bet galotnīte bija pāri... un to nokoda... visas nokoda, kam tika klāt. Un manas krūmmellenes, apkodīja jaunos zariņus. Pat neēda, vnk nokoda un turpat nometa.
Staigā pa sētu, kā pa savām mājām.