labrīt, meitenes!
Atvainojos, ka vakar aizgāju neatvadījies. Māmiņa pēc šī slimnīcas apmeklējuma īsti neatšķir dienu no nakts un naktī mēdz gribēt celties, prasīt kafiju, ēst un tādā garā. Jūtu, ka labprāt guļu, tikko ir tāda iespēja.
mūsu pārnovadā skaista ziema. Ceru brīvā brīdī uz jūru.
Brīvā brīdī starp mammu, mazbērniem, darbu un darbu. Un jauki, ka varu darīt to, kas tīk un tik daudz, cik varu.
Arvien domāju, ka galvenais - līdzsvars.