vakar man te kolēģe burkšķēja par pieķezītajām kāpņu telpām, jūtu viņai līdz-man tā nekad nav bijis, tāpēc laikam -vieni nesaprot otrus(kam tā skāde bijusi un, kam nav bijusi), bet viņai tur dzivo* fotografu bračkas *biezā slānī, a tie pat Ziemassvētkos raķetes šauj... bez troksņa un ālēšanās nevieni svētki nenotiek... skumji. Bet vakara pretīnākošie jaunieši bij jautri, bet ne skaļi.Viss bij normas robežās. Ar to pārģēŗbšānos ar nekādus pārspīlēujumus neredzēju, meitenēm -kādai parūka, kautas uz sejas uzzīmēts-pat nekadas sausmas vai bailes neizraisija. Vienai bij tik smuki zili mati, ka man viņu par Malvīni gribējās saukt... nu smuka)))
Tā kā pieredzes ir dažādas... un nevajag to negatīvo, kas kādam bijis-pa priekšu bīdīt, ka vienīgo neapgāžāmo faktu