Murminator, bet Tev jau vajag šīs emocijas. Tu tak tāpēc visu laiku provocē. Vnk kāds atsaucas ātrāk kāds vēlāk. Nu man beidzot piegriezās.
Nu nevar viens pieaudzis cilvēks uzvesties tik stulbi un runāt tādas glupības. Tik sakoncentrēti visus trūkumus savāķt vienuviet. Nevar viens cilvēks būt tik akls, kurls un nejūtīgs bret labajām lietām kas ir apkārt. Es domāju sauli, svaigu gaisu, dzidru ūdeni, priežu smaržu un smaidīgus cilvēkus. Nu nava tādu kropļu pasaulē.
Reiz bija Gibsona "Kas brīnumu rada" izrāde, arī filma. Par kurmēmu, aklu meiteni. Bet pat viņai vienā brīdī smadzenēs bija uzplaiksnījums un viņā sāka mācīties komunicēt un uztvert pozitīvās lietas.
Emocijas ir vajadzīgas visiem, vien problēma ir apstāklī, ka tās gandrīz vienmēr ir sekas kaut kam citam, būtiskākam. Cēlonis - reti, ļoti reti. Vīrieša dzīves mēraukla ir rezultāts, sievietes - process, tāpēc es neuzskatu par būtiskāko ne sauli, ne svaigu gaisu, ne šo to citu, kā eksistence turklāt nav cilvēka nopelns.
Zini, ir tāds izskaidrojums tam, kāpēc vīrieši interesējas par valsti, politiku, sabiedrību vairāk nekā par svaigu gaisu, jūras šalkoņu un sauli. Viņiem, saprotot, ka tas būs jādara viņiem, ... negribas karot. Negribas graut, jo viņi zina, cik grūti ir būvēt. Jautājums ir par prioritātēm. Manā uzskatā agri vai vēlu iestāsies situācija (varbūt pat šajā ziemā - apkures sezonā), kad daudziem saule un svaigs gaiss prioritāšu sarakstā nobrauks kaut kur dziļi, dziļi ... tāpēc ... vispirms - vide, kurā eksistējam, un tikai pēc tam - smaidīgie cilvēki apkārt.
P.s. Spriest par reālu dzīvi pēc teātra, kino ... nu, es to neuzskatu par adekvātu rīcību, piedod.
1
4