Labrīt! Miķelīši no mana dārza Versijai..it kā necilas puķītes, bet -cik izturīgas, ..paša pēdējās paliek, līdz pat saliem!
Bet Versijai novēlu būt rozei, plaukt un ziedēt, apbalvot blakusesošos ar smaržu un košumu, bet, ja vajag, tad nepiesardzīgākajiem arī ar ērkšķiem pabakstīt! Priekā, foršā!
Vot, tagad sēžu un domāju, bļin-kas ar mani... uz vecumu vēl kļūšu par dzejnieci... tik liriski izteicos!!