Sveika, míljá sirds! Shovakar lakstígalas krúmos pogája ká trakas. Bet véss gan. Celji nosala. Un vaigi :)

..un tu atkal pa tiem krumiem... nu, valdies tak vienreiz)

Eh! Krúmi ir forshi! Ievu daudz. Viss smarzho!
Jáosta kamér var. Dríz jau viss beigsies.
Ieraujam, Elzbet, pa spicglázei balzama un laizham gulét. Bús labs miegs.

Labrīt šorīt raušos arā no gultas domāju ko tik silti un labi..vai tad būtu aizmirsusi izslēgt silditāju
izrādas apkure pieslēgta..urjaaaaaa..
jo nākamnedeļ arī turpināšoties šī plaukstošā zaļā ziema..

Labrīt!
šorīt saulīte... iznesu puķu podus ārā... būs vakara atkal jāstibē uz verandu, ... ar kaimiņieni brauksim uz dārzniecību-pirksim ābelītes-tāds plāns šim pavasarim... pie mums viņas samērā lētas, salīdzinot ar citām audzētavām...

Labrīt! Ir skaidri zināms, kādas zortes gribas iegūt? ( Man noderēs infa par sortimentu )

Tā ir Subates dārzniecība... man gribās ziemas šķirnes-cena 7 eiro, ķirsīši-10... es tur jau 2 nopirku, tagad gribu vēl 2

Paldies. Jautājums vairāk par šķirnēm, par nosaukumiem. Citādi no piedāvājuma pārbagātības apjūku. Un nesaprotu, ko īsti gribu. Maybe ir kāds labs vārds vai ieteikums par kādu zorti konkrēti.

vasaras āboliem ir tāda šķirne PIRJA... koši sarkani, saldskābi un ļoti agri, reizē ar dzidrajiem, ja ne vēl agrāk.
No rudens mans favorīts ir Auksis, to var arī kādu brīdi uzglabāt.

sapņoju par rožāboliem..un kartīga antonovka ir vislabākā ..

tā kā smaržo antonovka, laikam nesmaržo neviens cits ābols, bet ēst tikai tos, nu nē..man par skābu... jā-var likt salātos, vai kompotā ļoti garšīgi, bet tāpat grauzt es izvēlos citus

man gan nē..:) ir vēl viens līdzigs saucas bogotirj..tas tāds miltaināks..
ir ziemas kad var nopirkt..šogad tik reizi trāpijās
ak jā vēl sīpoliņi ..klasiskie, nekādi ne uzlabotie, ne atvasinatie  tie ar feini

nu, sīpoliņš-tā ir klasika! Neatceros nevienu citu šķirni, kas tik ilgi saglabātos nespecializētā pagrabā... sažuva, savīta, bet tad bija vēl garšīgāks! Mēs ēdām savējos vēl šajā laikā... maijā..

tieši tā, atceros bērnibā uz kartupeļu stādišanas talku vienmēr vēl bija

Antonovkas ir ar niansēm.Vienbrīd tiešām domāju, ka bērnības antonovkas(ziemā ļoti saldi un sulīgi)ir no sēŗijas, ka tad bija zāe zaļāka utt.Draudzene gan arī reizēm jūsmoja, cik tie gardi bijuši.Reiz vienā vēlā, tumšā vakarā gar veco māju garām braucot, abas nolēmām inkognito apsekot teritoriju un paskatīties kas tur notiek.Tur tādi dīvaini cilvēki dzīvojuši.Agrākā dārza vietā pilnīgs un galīgs klajums.Bet aiz saimniecības ēkas antonovka.Drusku ielasījām, jo tie jau tāpat cik vēl kokā, cik pa zemi biezā’kārtā mētājās.Un, nē, nebija tā fantāzija.Āboli sulīgi un saldi.’Drusku jau dabujuši aukstumu, nosacīti nostāvējušies, un saldums radies.
 Un bērnībā bija viena istaba kurā vectēvs ābolus glabāja.Kā tie smaržoja.Un antiņi arī.Ļoti saldi un gardi.
 Un sīpoliņi, dēļ tā, ka parasti bija ļoti daudz, daļa daudz palika zem ābelēm.Tie tur pārziemoja.Pavasarī varēja lasīt un ēst.Bija garšigi.

Par Auksi piekrītu. Ir man viena liela ābele. Un viena maziņa nākotnei. Vot, laikam taisni agrīnus vasaras varētu gribēt. Bija viens maziņš Trebū iestādīts, bet kaut kas tam kociņam nepatika.

A kas vainas cukuriņiem? Mammai ir, kad ir raža, nenoēsties... kā semoškas var lupināt..

Bija pepiņi.Saldi un sulīgi, Tos sulai lasījām.Grāvenšteini bija gardi.Un tādi milzīgi āboli.Aports.Smieklīgs nosaukums, bet āboli bija skaisti pēc skata un garšīgi arī.Izmēri tiešām grandiozi.

Un salduma ziņā pašlaik neesmu nevienu gardāku par veco laiku cukuriņu ēdusi.

Cukuriņiem NĒ! Tas varbūt ciemos atbraucējam patīk ielasīt kabatā un pagrauzties. Bet tā principā... lērums sūdu, kas kādam zem tā koka regulāri jānovāc. Aporti man arī bērnības atmiņās. Pat to garšu un sārtumu atceros. Miza pacieta, bet labi glabājās. Vairāk nekur nav gadījies tādu ieraudzīt.
Pērnruden savu mūžu beidza viena bumbierābele. Vot, to man gan gribās atkal.