viendien, kad nebija, ko darīt, sāku domāt
un izdomāju, ka mēs dzīvi šausmīgi steidzinām (cik labi, ka šodien trešdiena, cik labi, ka piektdiena... ) un vēl es izdomāju, ka šo pavasari neizjūtu, un laikam tāpēc, ka, ziemas nebija un manā galvā nepārslēdzās gadalaiki, un vēl izdomāju, ka šajā(kroņa) situācijā jau ir pierasts piedāvāt kaut kādas vadlīnijas, bet viss pārējais uz pers.atbildību. tieši kā manā darbā: eks nav atcelts, vari nekārtot (un to es nesaku par izvēles eks 12.klasei), mans ir valstiski svarīgs, kurš, izrādās, nav tik svarīgs. tas pats ar visiem tuctuc.ir auksta saule, gaidām sniegu