Iekams nav galigi noaudzis, tikām var lorneti vai pensneju.Izskatās solīdi🤓👀👓😉😃

Un mūspusĕ ik pa 20 min.blīva krusas piecminūte jau trešo reizi.Mijoties ar saulīti.

Rīgā vienīgais veikals, kurā esmu redzējusi bomžus ir maxima pie centrāltirgus un Origo Rimi, kd vel nebija aizvērts uz remontiem, bet tur reti, jo tomēr dārgāks kā maxima... pārejos lielveikalos nevienu neesmu manijusi..

Un kādēļ tāds satraukums par skaidras naudas nebūšanu? Nu tak pielāgosies arī dārzeņ/ puķu tirgotāji un citi... Gan izdomās kā norēķināties. I mīļākie izdomās kā  ar mīļākajām norēķināties. 
Un jā izlasīju domu, ka jālaiž viss šis pasākums pašplūsmā un tad  jau tos mirušos kkā savāks. Nu kam lemts, tam lemts.

..man jau liekas, ka to *nolemto stundu* šobrīd dažādi apstakļi no arpasaules pasteidzina...

Man patīk reāla nauda, kad varu to paturēt rokā, paburzīt ... un vismaz man taustāma nauda tērējas mazāk, nekā virtuāla..tur nemaz nejūti, cik iztērē-tik nopīkstini, nopīkstini. Jā ērti, jā viegli, bet arī izsekojami, un galvenais..tavi tēriņi vienmēr no kāda atkarīgi... ja bankā kaut kādas problēmas, vai elektrības nav, vai nets uzkāries-čuš... nekas nenotiek... man ir bijis, ka kļūdas dēļ pirms ZS bankomāts karti norija... viss..aleluja..., tad vēl ibanku nebija... šausmas un izmisums, jo skaidras naudas nebij ne kapeikas...

tur jau tas  ekšens-ka ne redzi, ne jūti, cik ar karti nomaksa... a, maks pirms bodes bij tads uzpampis no naudīnas, a pēc-tads stipri plāns-atšķirība acīm redzama)

Sol, bet pie visa ātri pierod. Nu tas, ka nauda būs kartē, man ir mazsvarīga lieta.. Būs un būs. Galvenais, lai vispār  ir  . A cilvēki no visa baidās. Vai atcerieties, kas par šumu i tautā i Latvijā bija sakarā ar  interaktīvās TV ieviešanu. Ne ieviešanu, bet tās izmaiņas. Jēziņ, sen vispār aizmirsies kā bija pa vecam.  Man karte reizi 2 gados pazūd. Jau velku krustiņus.

Ja par neskaidru norēķināšanos.tad vispārējais iedzīvotāju pārticības līmenis pagaidām tam neder.Protams.ieviest to var, bet cik daudziem tas sarežğīs dzīvi.tas cits jautājums.

Man tieši otrādāk  skaidra nauda no maka ātri pazūd..tāpēc reti ir..dažreiz nav pat 50 centu, ko ratiņos iebāzt... bet karti tikai vienreiz nejauši atstāju bankomātā, ar citadeles karti kadreiz DNB arī varēja noņemt bez komisijas vienreiz menesī naudu..un tur karti atdeva tikai tad, kad nospiedi, ka nevelos citu transakciju..citadelē atdod karti pirms naudas izsniegšanas..un tā nu ietūciju naudu maciņā un karti aizmirsu..bet zudusi vai norīta nekad nav (trīsreiz pie koka karotes piesitu)..

es esmu pret jebkuras lietas uzspiešanu ar varu... ir jābūt izvēles iespējai, gribu-maksāju ar karti, gribu-kešā. Nu nevēlos es savu sūri grūti pelnīto naudiņu uzticēt bankai, kas ar to manipulē... un beigās ir situācijas, kad man tā vēl gandrīz jāizlūdzas, lai man atdod. Vispār jau tās bankas it kā pie manis strādā, jo es viņām darbu dodu..., bet sajūta ir, ka eju kā lūdzēja. tas man nepatīk.

Gan jau tāds veidojums- banka pat nebūs. Viss būs citādi, kā... nezinu.

ļoooti argumentēts viedoklis!!

Galvenais, lai bankas nepazūd ar visu manu naudīnu...

Tās ir pārdomas par tēmu. Ko man tur daudz argumentēt. Tas jau būtu tāpat kā es kādam pieprasītu tagad skaidrot- nu kas tieši mainīsies pēc pandēmijas... un kāpēc tieši tas mainīsies.

Sol, man līdzīgi ar tam sajūtām..tas laikam saistīts ar to jēdzienu-brīvība..brīvība izvēlēties, brīva izvēle kur un ka gribu rīkoties ar savu sūri grūši nopelnīto naudu..zinu, ka bankas un citas iestādes, kur apkalpo klientus, māca strādājošiem, ka klienti nav prieks viņiem, bet strādājošie priekš klientiem, jo tikai kvalitatīvi apkalpojot mēs saņemsim algu no viņiem, bet kaut kā tas ātri vien aizmirstas..ieslēdzas savs ego, es taču neļaušu kaut kādam klientam kāpt uz galvas, jo viņam taču no manis kauto vajag..

šauri rokat sakarā ar naudu, bezskaidra nauda jau pati par sevi ir totāls instruments..
nu atzīstas kurš kaut vai māju un dzīvoklu remontus ir veicis meistariem maksājot oficiāli..
un meistars pēc tam šo naudu uzrādījis kā ienākumu
un tādu sfēru ir papilnam..
santehniķi pat nepieminēšu..:D

tieši tāpēc, ka gribas domāt un rīkoties plaši, bez ierobežojuma tikai caur karti..

Man tomēr negribētos dzīvot tādā dikti pareizā pasaulē.Nē, nu ne jau žulīties uz katra stūra, bet nopērkot no kāda pūpolus vai buntīti diļļu no kaimiņtantes, vai kaimiņam vai pazīstamam cilvēkam par krāna nomainīšanu, tomēr gribētos samaksāt tos pāris vai eiro no maka, ne pīkstināt karti Daudzi vasarā lasa ogas, tās arī pārdod.Nu, un tagad tikai ar karti?Vai tantei laukos, pie kuras kādi 2-3 kundes iegādājās pienu, arī tikai ar karti?
 Un cik jauki izskanēja VID, a Inārītes paustais, ka tagad gan pēc krīzes daudzi, kuriem tagad nekāda nauda nepien ākas, apdomāšot vai algu ņemt gan aploksnē un kartē, vai tikai uz kartes.Cik gan sirsnīgs babulis, tā vietā lai teiktu, ka aktīvāk presēsim, ne nāvējoši, bet rosinoši, darba devējus, cilvēkus atalgot oficiāli, šitā sirsnīgā tunte apmierinātikonstatē, ka nu tie darba ņēmēji būs dabujuši mācību.

Es deviņdesmitajos strādāju  bankā. Mums mācīja- klients ir noteicējs un mēs viņam kalpojam. Tad jau tagad viss izmainījies.