bet man patiešām ir bijis tā(drošvien jums arī), ka dzīvē satiec to nepazīstamo  cilvēku, kuru pirms tam nosapņoji

Man tā nav gadijies, varbūt tāpēc arī esmu zaudējusi ticību sapņu nozīmei..un vnk tos skatos un baudu kā filmu..

un man ir baisie, paralizējošie sapņi, kas atkārtojas.uzskatu, ka tājā visā kaut kas ir.protams, ir situācijas, kad sapņos "nostrādā" zemapziņas bailes, es, piemēram, esmu topogrāfiskais idiots, tāpēc arī sapņos bieži vien maldos

..un kā ar sērijveida sapņiem?... man ir tādi, kas turpinas gadiem, ne gluži pats sižets, bet kaut kadas detaļas, fragmenti...

..a es kavēju... baigi steidzos, pinos, nevaru drēbes atrast, sajūta baisa... labi, ka laikā pamostos un pa īsto neesmu aizgulējusies)

Man pāris reizes ir bijis tā, ka redzu foršu sapni, un pēkšņi pamostos sapņa vidū. Viss, ko tajā brīdī vēlējos, aizmigt, lai redzētu turlinājumu un zinātu ar ko viss beigsies. Pats interesantākais, ka tā arī notika.

Trakāk, ja ko foršu sapņo, bet tevi pamodina kaķis, kas prasās ārā...

Man nekad nav izdevies atgriezties foršajā sapnī, kaut gribejusi esmu..vienmer sākas jauna filma..:D

Šorīt pamosties bija grūti. Negribējās. Sapnī bija tik labi... silts, saulīte silda, jūra šalc. Stāvu pludmalē un baudu vieglās vēja brāzmas un saules siltumu. Un tad sajūtu To... to nodevīgo sviedru lāsi, kas nopil man no zoda un lēnām slīd pār manu kaklu... krūtīm... vēderu. Man atliek vien vērot, kā tā pazūd Tur... biksītēs. Un tad es paceļu galvu un pamanu Viņu. Savu bijušo. Mmmm... Platiem pleciem, šauriem gurniem, iedegušu ādu, žilbinošu smaidu. Viņš stāv kā iemiets un vēro mani. Ak, kā gribētos man viņu!!!! Bet, ko tad es... viņš jau atrada sev citu. Un, tad es pamanu, ka arī viņam lēni slīd... par krūtīm vēderu un zemāk... lāse. Tā lēni slīd un tūlīt pazudīs... Tur... Es ieskaties ciešāk un saprotu... Nē, tā tak nav sviedru lāse, tā ir... tā ir Siekala!!!! Un tad, es viegliem soļiem dodos uz jūru noskalot sviedrus, pa ceļam pazaudējot i 20 liekos kilogramus un i iegūstot šmaugāku vidukli.
Bet viņš tā arī palika tur stāvot -platiem pleciem, šauriem gurniem un žilbinošu smaidu... Un notecējušu siekalu:))))
Tāds, lūk, bija mans sapnis, kuru es pēz Elžbetes ieteikuma pierakstīju dienasgrāmātā nakamajām paaudzēm.

... siekala ..fuj... ko citu nevarēji nosapņot

Da ne jau man tā siekala!! Un Tu te tik dikti neizrunājies. Tev jau arī limitēta tā bubināšana.
Bet, šodien sauli bišku noķēru. Labi bija. Bet vējš gan auksts. Gandrīz vai nopūta mani no riteņa. Tagad mājās sildos. Apkuri ieslēdzu. Varētu jau iešaut bišku, bet Apinis teica ni un ni. Nokauj imunitāti, ziniet.

... ir jau dakteri, kuri to zāļu tiesu atbalsta)))

Jā... vīns tik sen nav baudīts... klausot Apinim.

Ak, Lare! Vai tad tā ir dzīve?

Jā, jā bet kurš tad teica, ka vajag to stipro iešaut pa laikam? Baciļnīdētāju.

Jā, jā bet kurš tad teica, ka vajag to stipro iešaut pa laikam? Baciļnīdētāju.

Dzīves nekādas. Vīnu nevar. Seksu nevar. Ko tad var? Tik griķus ēst

tedra, kā sacīt jasaka, ierauj uz abām kājām... )

a, griķus nevajag... (

ebet, toč tā sanācis

atgādinu, 21.03.-sapņi mēdz piepildīties)
bet, 22.03.-sapņi jāaizmirst)
un 23.03. -sapņi var paradīt nakotni...
Jauns mēness, 24.03.sapņi var būt patiesi.
Sapņos jāmeklē labais... 25.03.