Klau, vizuāliķi!
Galu galā katrai bildei apakšā ir mirkļa sajūtas, emocijas, iespējas un vēstījums.
Jūs neticēsiet, bet man šausmīgi gribas būt neredzamai fotogrāfijās.
Toreiz jaunībā tā nebija.
Balansējot starp redzamo un neredzamo, bildei ir jāpanāk mērķis - pievērst sev (bildei) uzmanību.
Tu pamēģini iejusties cita "ādā" !
Tad jau atbirs fotomīļa profesionālais skatījums.
Redz, onkām tās tantes un tantēm tie onkas patīk...
Gribēji teikt, ka katram viedtālruņa īpasniekam ir jāpārzin mirkļa/kadra ķeršanas minimums??
Šeit tak nav mākslas galerija.
Atceros vienreiz... vispār šodien, jau piekusu!