nekādas sāpes neizrādīja, klusēja... un nedēļu atsacījas ēst, kaut vai ar šķīviti staigāju iepakaļ, liku visur, kur viņa apgūlas, jo domaju, ka varbut nav spēka aiziet līdz parastai vietai, nopirku speciali vairākas barības, ko dot tādam kaķjim... nu bet ja need... paglaudot, tik mugurkaulu sajutu, nu visas pazīmes, ka drīz tā stunda sitīs... kādas tur vairs sistēmas..Pūka vispār bija nervoza, rokās nedevās nevienam, citi cilvēki nepatika, tad bēga un slēpas. Ko es tādu nabadzinju vēl pa pasauli vazāšu... Nu jau citos laukos un nav ko spriet, kā būtu, ja būtu... (ejot uz darbu, konstatēju, ka vairs nekustas)
0
0