Kādreiz moderēju vienu tādu palielu čatu. Ja ziņai priekšā nepielika sarunas partnera niku, tad privātā ziņa aizgāja publiskajā telpā. Tad nu laiku pa laikam publiski aizgāja kāda ziņa no sabudinātiem virtuāliem seksotājiem. UI, māma, kas tur bija par fantāzijas lidojumiem!

Bija reiz cundurs darbā.

Droši vien visi zina fīču ar telefonu pāradresāciju: pazvana sekretāre un saka: tevi te meklē, tulīt savienošu. Bet es jau zinu, ka zvana aģents no tālruņa kataloga, kurus regulāri šuju vaļā. Saku sekretārei: klau nevieno, pasaki, ka manis nav! Tas atkal tas uzbāzīgais vecis no tā kataloga. Nu nelikšu es informāciju tajā stulbajā katalogā, it kā man 150 Ls nebūtu, kur iztērēt. Apnikuši man šitie uzbāzīgie aģenti... uttt. Kad mans monologs bija beidzies, klausulē atskanēja vīrieša balss: "Paldies, es visu sapratu. Netraucēšu jūs vairāk"