Versija! > :) Nemaz nav vajadzīgs net-s... Un nav arī jābūt pieaugušam, lai pieriebtos publiskas apskates ar aprunāšanu... Vienas no nepatīkamākajām bērnības atmiņām, bļin! Laikos, kad man bija 3 līdz 5 gadi, kā murgus atceros visādu ciema tantu, galvenokārt ōmes draudzeņu un pazinu, ciemos nācienus.. Ōme, protams, bija jāklausa, aizlasītos kaut kur prom neļāva un tad nu šīs, pa 2 -- 4 nolasijušās kā ap kaujamu teļu zootehniķes grozās un pašu vēl aiz rokām rausta, un bliņķē, un komentē kā kautķermeni dalot: nū, aces -- lielas zilas, tās no Bērziņiem... nu, tas uzrautais deguns, tas jau vairāk būs no Eglīšiem... nuja, staigāt gan sāka pavēlu... Ar laiku iemanījos šās padabūt bišķi tālāk no sevis nost, -- lai lūr pa lielāku gabalu: pietika vienreiz apgāzt krūzi ar zaptsūdeni, kas trāpīja vienai tādai pļāpai: turpmākie priekšmeti viņu tuvumā jau krita vienīgi it kā tīšām, toties stipri tuvu vai virsū...
Tagad tādas kanibāles sākušas riestot gar monitoriem... Uzgāzt jau tāpat derētu...