mīļā, visi tur būsim. un labāk saulainā dienā, nevis kādā purgā. par palicējiem ar jādomā.

   Paga, paga, haijam... es jau par pastaigu+ pikniku tādā pavasarīgā dienā, nevis par pastāvīgu zemzemes uzturēšanos   

bet pastaigas tur ir jaukas. miers, putniņi, vāveres, svaigs gaiss. es patiešām bieži izvēlos kapus par pastaigu vietu.

   ..pie šitā man jāpiedomā...

   Viss jau ir labi, savu reizi noder arī tādas pastaigas... Pie attiecīga noskaņojuma, bet ne tādā pavasarīgi saulainā dienā   

   jā, es ar šodien atguvu ticību domai, ka ziema tomēr beigsies...

vikij! Tu patiešam nezini, cik daudz tur ir skaista, tur plaukst un zied. dzenis kaļ kokā, skraidīju meklēdama, lai ieraudzītu un ieraudzīju, kaut šis mani šmauca - lidinājās no koka uz koku. vāveres mums ar meitu lēkāja apkārt - laikam radušas, ka šīs mazliet cienā, bet mums nekā nebija. pa vidam sakopju vecmāmiņas kapu. uz aizaugušajiem kapiņiem visādas brīvdabas puķītes. vecajos žīdu kapos (sk. to bildi) pilns ar bitēm, tauriņiem, gliemeži mīlējas.. es patiešām pilsētā nezinu jaukāku vietu pastaigām.
bez šiem ir Kaiju ielas Vecie kapi, tur guļ Mauriņas ģimene (viņa pati nē), un lieliskais 19.gs. Liepājas arhitekts Berči. Kapos ilgi neglabāja, bet tagad ir atsākuši. tomēr tā senā daļa ir tik valdzinoša..
kad es savējos apciemoju kapos, man tādas gaišas domas, labas atmiņas. tādi paši arī citi tur guļ.    

   Olit, noteikti beigsies    Pēc kalendāra - pat šovakar   Sniega kalni arī plok..   Mož jātaisa pārgājiens pretim pavasarim   

   Haijam, bet tas ir Liepājas pusē... Hmmm... davai uztaisam ekskursiju!

... diez, vai kā ekskursija būtu pareizi... tur iekšējo balsi vajag... tad, kad prasās...

jā, olita.

es kādreiz kapos sauļojos, mums bija tādi veci, aizauguši... tur neviens nestaigāja..   

manai meitai kādreiz no Rīgas brauca gotiskās draudzenītes, nu jau gadus 5-6 atpakaļ. manējā arī tad staigaja melnā, ar kartupeļu miltiem pūderēja seju un zīmēja milzīgas melnas acis un krāsoja melnas lūpas. rīdzinieces nezināja, kur telti uzsliet, lai pārnakšņotu. klusas, bālas, aizkrāsotam acīm, melnās drēbēs. uzcēla to telti vecajos Līvas kapos - kur tie ebreju kapi. neviens neiztraucēja, bet es varu tikai iedomāties, kā justos cilvēks, ieraugot, kādas viņas no turienes lien ārā mēnessgaismā..

Haijam - Un tā rodas spoku stāsti!

kā tad..       

... a, man neizmirstulītes prātā... uz baļļuku varēja iet pa diviem ceļiem... viens pa šoseju gar kapiem (jaunajiem),otrs pa taciņu -gar vecajiem jūrnieku kapiem... man tur patikās iet... kapiņi -tā kā aizauguši, bet neaizmirstulītes ziedēja kliegdamas...

Jā,man ar nav skaidrs    
Katru dienu gribās sabučot divus sazvērestību atmaskošanas asus,bet nekā...       
Īsti veči,neko teikt - nu ne par ko nelaiž pie sevis bučoties,bet ik pa laikam tomēr par mani parunā...
Kaut kādas simpātijas tomēr ir...
Nu nevajag,zēni, iet pret dabu - kas nu esat,tie nu esat - pi****si          

... izbeidz , matadoriņ, nekas nevar būt labāks par to- ... atnāc no darba, piesēdies pie datorīte(tā mana mazmeitiņa šito parikti sauc)... a, tur tavs vārds pieminēts biezā slānī... redz, maites-piedomājuši par tevi... značit dzīvojam   

Es jau nemaz nesūdzos,ka tieku pieminēts          

   ... vai ta es ko saku...