par teemu-nezinu, par konkrēto gadījumu, ko stāsta olita, bet esmu pati novērojusi, ka bērni dēļ sava tīrā, nepiesārņotā skatījuma uz daudzām lietām, redz to, ko mēs neredzam.
Mana meita, piemēram, 5-6 gadu vecumā runāja tā, it kā būtu bībeli lasījusi.Bet es viņai to nebiju lasījusi... tikai brīnījos- no kurienes viņa tik daudz zin un no kurienes viņa ir tāda...
Es pati , savukārt, bērnībā stāstīju austrumu filozofiju, par ko citi smējās.Bet, kad izaugu un ,kad daudzi bija lasījuši attiecīgu literatūru, tad man kāds radinieks pajautāja- no kurienes tu zināji bērnībā to, ko es tikai tagad grāmatās izlasīju?Bet es nezinu, no kurienes zināju, man vienkārši bija tāda pārliecība.