... nu vispār jau man visvairāk parasti patīk paša teiktais (tas ir - uzreiz pēc runāšanas, jo vēlāk lasot bieži nevaru saprast > ko tas vecis samurmuļojis... ), bet... bet ja esmu klusējis > tad arī savas domas patīk.
Žēl gan, ka tādā (klusēšanas) gadījumā domas netiek vēsturei piefiksētas, bet gan jau viņa (vēsture) pārdzīvos... viņai jau tā smagi un daudz kas jānes.
Lasot vienu brīdi domāju, ka jāņem slota un jāpatīra (jādezifincē, jāderatizē... ), bet slinkums (un vai gan Tauta domāta tik lieliem darbiem sestdienas vakarā?)
Kaut gan tās meitenes tekstus, kurus ne aiz kādiem matiem nevaru pievilkt sarunas tēmai vai virzībai un kuri izteikti svešvalodā (kaut labi zināms, ka meitenei neesot problēmu izpausties latviski, tātad > izskatās pēc nekaunības vai/un nicināšanas), šos tekstiņus vajadzēja aizslaucīt.