novērots fakts, ka kara un krīzes laikā kino apmeklējumu skaits paliellinās un vairāk dzirdīgu ausu atrod visādi pesteļotāji, mesijas un Armagedona sludinātāji.    

varbūt arī,lai izbēgtu realitātei,mēs labprāt atļaujam sevi muļķot,lai vieglāk izturēt.kaut kam jau jātic.

hari         
jaa jaa laimes laaci ari daudzi gaida

Kad spēki izsīkst, vajag iedvesmu    

vai tas labi vai ne pārāk?ka mūkam citās realitātēs?kaut kāda šizofrēnija ?

vot neiobraucu, kādēļ gaida tieši laimes lāci, nevis laimes šakāli, laimes lapsu, laimes ziloni vai laimes jebemotu.    

harald
lācis latviešiem laikam ir totēma dzīvnieks

Upīti vajag cienīt,tad neradīsies tieksme pēc šakāla.Var jau zilo putnu arī medīt...

bet nē- irt aču arī citiem, piem, tedii bear

cieņa ir tāds putns, kas pats izvēlas, kur apmesties

man vakar izlasijas
"daudzi cilveeki pirka lietas,kuras vinjiem nav vajdzigas,teereejot naudu kuras vinjiem nav,lai izraadiitos cilvekiem,kuri vinjiem nepatiik"   
tagad ir pluktc...
visiem..jo maksajam visi kaut kaada veidaa

..es gan tā nedomāju,nepiekritīšu, Neparasta...
daudzi vnk sāka dzīvot, nevis eksistēt... bet tagad atkal lielākā daļa knapi eksistē..

Kā teica viena lauku tante, tici kaut mellam kreklam, ja tev no tā paliek vieglāk. Nenoliedzot Dieva esamību, teikšu, ka es vispirms ticu pati sev, un ja nu galīgi vairs netieku nekādā galā, tad var parunāties arī ar Dievu, un palīdz... Es gan neeju baznīcā, jo šitā institūcija manās acīs cieņu sen ir zaudējusi, bet mēs varam tā smuki aprunāties bez jebkādiem starpniekiem. Turklāt es Dievu tik reti traucēju, ka tad, ja patiešām vajag, viņš neatsaka. Manī kaut kā nav attīstījies tas Oļiņietes sindroms: "lai eimu, kur iedama, lai daru, ko darīdama, man Dieva vārdu vajaga mutē" (c). Es savu muti varu mierīgi aizpildīt ar kaut ko citu, atkarībā no situācijas    

sorry, Upīti nekādi.    

Ja buutu redzeejusi savaam aciim-varbuut ticeetu. Kaut gan pat visam aciimredzamam ticeet nevar.

nu žēl,ka nekādi... tad varbūt Brigaderi,kas aizsūtīja puiku pasaulē,lai tas saprastu,kas ir kas un kur tā īstā vieta uz zemes.

cika es redzeeju ziimigu sapni            

bet par to dziovi un dzivosanu..ja visadi ir..
bet ir ari tadi kam tragedija ir ka nevar nopirkt savam zurksunim jaunu meteliiti ar briljantinjiem         

bet ziņu raidījumi pilni ar dažnedažādākajiem vēstījumiem... un neba nu tikai pie mums,visā plašajā pasaulē,un tiešām māņticība un ticība māņiem pastiprinās tad,kad klājas grūti.

.. bet varbūt nevis māņticība pastiprinās, bet gan vēstījumi kļūst manāmāki?

sorry, latviešu literatūru gandrīz nepatērēju.  

sascha - vēstījumi kļūst manāmāki prātiem ar saasinātu uztveri. un ko šī citu darīs krīzes / lielsūdu laikā, ja ne saasināsies.