Labi, ka nedzīvoju dzīvoklī, tad man arī kā Braiducei ""besītu tie vakari"". Tas būtu vāks, a tagad mierīgi pagrāb lapas, paroc dārzu, paņemies ar mēsliem un esi aizņemts visu laiku, nav laika zēloties par garlaicību un aiz noguruma uz kašķi arī nevelk. Vakarā pasēdi pirtī, padzer alu un acis pašas aizkrīt ciet.
Nu labi negribās rakt, paķeru veļuku un aizlaižu pabraukāt pa mežu un štrunts, ka laukā līst vai vējš pūš. Galvenais nečīkstēt un kustēties.