dievinu filmu "Teatris"

"Meistara un Margaritas" seriāla versija laikam ir pirmā, kas pietiekami augstā pakāpē aizvelk acis līdz tām iedomām, ko var dabūt, pirmavotu lasot. Nav izdevies vēl visas sērijas redzēt, bet skatīties var gan ar prieku un interesi... Jau atkārtošos, bet patiesi priecēja Likvidācija -- gan par leģendām politisku iemeslu dēļ pasludinātais dokumentālais pamats, ar kuru Krievijā atkal Ezopa valoda rullē, gan aktierdarbi ar Maškovu priekšaglā, gan mākslinieku grupas darbs Odesas dokumentālvidē. Un valoda, leksika! Garšīgi stilistiska valoda -- odesītu valoda, sarežģīts lingvistisks daudzpakāpju krustojums!
No nopietnajiem ārzemniekiem -- laikam pērn, toties noteikti: Skafandrs un tauriņš...

haijama-x - nu, Meistaru un Margaritu esmu redzējusi tikai fragmentāri.

da Meistaram un Margaritai 5 vai 7 ekranizējumi. vai viens nebij A. Vaidas?

harald, vai tagad pa tv rada to jaunāko versiju? Pēc efektiem tā domāju...

Qua vadis arii laba, taa nav domajaama, bet vesuriska

Esmu lasījusi to grāmatu, tā bija domājama ar... nezināju, ka ir filma.

Par Senkēviču ir runa? Man patīk "Krustneši", bus jāpārlasa, tas jau pa manu tēmu    

Jā Senkēvičs, šķiet ka par to Qua vadis? (kurp ejam?) viņš dabūja kaut kādu prēmiju...

Ube, tagad redzamā ir 2005. gada krievu versija, ja nemaucu garjām. Ar Margaritu Annu Kovaļčuku -- to pašu, kas krmidetekt;īvajos seriālos spēlē prokuratūras izmeklētāju Marju Sergejevnu Švecovu... Ar Volandu -- Basilašvili, varenu.

Oi, Volands varens... un ne tikai viņš...    

harald, no Tevis minētajiem daudzajiem neesmu redzējusi nevienu. kā jau teicu - nelāgā kārtā nemīlu savu mīļāko grāmatu ekranizācijas.
fragmentāri redzējusi - to pašu daudzsēriju variantu, par kuru visi te runā. kaut kas man tur likās samākslots tajos pāris fragmentos.. bet nepastāvu uz objektivitāti. kur nu..

haijama-x - nelāgā kārtā nemīlu savu mīļāko grāmatu ekranizācijas

reti kurš mīl. "ozjidanjije" pārspēj. Civjans lieliski prot pamatot, kādēļ labu filmu var uztaisīt pēc vidēja labuma literatūras un diezgan labu pēc sūdīgas, bet necik labu pēc ļoti labas.    

100 1-tulības gadi laikam joprojām nav ekranizēti. Markesa sarunas ar Kopolu ievirzījās gastronomiskā gultnē, tobiš šie labi saēdās.    

nu, nedod Dies, 100 vientulības gadus filmā... labāk ne. arī - no manām mīļākajām grāmatām. visu jau esmu saredzējusi, kas un kā tur izskatās, neticēšu, ja man rādīs citādi...       

man pieņemams variants,ka vispirms redzu filmu un tad lasu grāmatu... tad redzu tos varoņus,kas atveidoja... ja otrādi... reti,kad varu pieņemt... kaut kas traucē   

http://www.ricibaspartija.lv/public.../30186.html

http://www.ricibaspartija.lv/public.../30185.html

http://www.ricibaspartija.lv/public.../30172.html

Tā kā uztverē jūtos vizuālists -- vislabprātāk vispirms iedomājos da jebko, kā tas varētu izskatīties -- gan sižetā, gan krāsās, visvairāk gandarījuma sniedz kino un video bantes ar krāšņu, bagāto vizuālo tēlu rindu. Šai jomā man vēl nepārspētas šķietas Folkera Šlendorfa ar Gintera Grasa scenārisko līdzdalību uzmargotās Skārda bungas/Tin Drum. Ķinītis, kas pirms video un digitālajiem efektiem no kino iespējām bij izžmiedzis gandrīz vai teorētiski iespējamo maksimumu. Filma ar bizes kompozīciju: acij iespēlē 5 -- 6 sižetus ar simboliem, kuri pēc tam secīgi tiek atkārtoti arvien svaigās zostēs... Cilvēka dzimšana, kamerai kā no mātes klēpja nākot -- piedzimstot ar skatu debesīs un tikai pēc tam apgriežoties ar skatu pret zemi: sīkums, kas reti kuram ienācis prātā... Lielo un mazo pretnostatījums, izmantojot liliputus... Īpaši jau liliputu kāzas katoļu baznīcā, liliputu vīrieti saģērbjot melnā SS mundierī... Cope Baltijas piekrastē ar striķi piesietu zirga galvu, no kuras gābelēt zušus, -- iespējams, viskreatīvākais nacionālsociālisma simbols...

Vai te ir kādi vecsūnu dīvaiņi, kas šo ķinīti atceras... Tāds tēlainības blīvums... Kaut gan bante arī makten gara...

vakar jau kuro reizi ar patiesu patikšanu noskatījos "Airisu". man ļoti patīk Džūdija Denča..