Glorificēt un vispārināt nevajadzētu.

ingrid... tur maizes plaukts bij blakus šņabim, es vienkārši redzēju kā pudeli aizbāž aiz jostas... viņi bij vairāki... man patiešām bij bail ko teikt, jo pēc tam mani izskaitļot nebūtu problēma... a, hiperaktīvais apsargs... pensionārus trenkā...    

Vai tik nebij Dumpis. Un ta lielās, ka visu nakti stāv. Un no rīta stāv. Tik nav jau zināms- kas. Izrādās- polšs.

a, man bij jautri, kad biju vienu vakaru, un tad pārdevējas pārkārtoja... nu, samainīja stendus-šņabi pārcēla tuvāk kasei... nu, ta vajadzēja redzēt, kā veči ar svinīgi cietiem ģīmjiem cērt uz savu vēlamo plauktu ... a, tur nekā nav... tik milti un sāls... nu apjukums vispārējais...    

Nu kas tur sevišķs, ir kad iepērkas kopā, jo otru par padomdevēju vēlas, ir reizes, kad vienkārši vajag fizisku palīdzību. Bet ir reizes, kad rīkojas patstāvīgi. Tas vairāk no pāra savstarpējo attiecību modeļa ir atkarīgs      

spār ... protams, ka tas ir normāli... bet, nu nu mēdz , ka pāra viena puse diezko laimīga neizskatās... par to šis stāsts...

   aga... fiziskā palīdzība ,,drogās,, , kur tiek nopirkta acu tuša un tamponi... vārga ši neizskatījās   

Ja tas tā, tad viņiem ir problēmas komunikācijā   

         par tiem ratiem... nesen noskatījos kā viena babiņa drogās šiberēja ar ratiem... gala rezultātā stumdīja un nopirka vienu pulvera paciņu       ar laikam dikti smagi, lai panestu groziņā         

Es gan vispār nevaru iepirkties ,ja neesmu viena , un tas aizņem maz laika. Bet zinu vienu pāri ,kur vīram veikalā vajadzīgas trīs stundas ,bet sieva ,nabadzīte ārā gaida ,kad vīrs iepirksies. Tātad tas ,par sievietēm un veikaliem ir mīts.

Man liekas, ka tas ir forši, ja pērkot kādu labāku lietu, ir, kas ar savu aci to novērtē. Man patīk iesaistīties, ja vīrs, dēls vai meita ko izvēlās. Tas nenozīmē, ka visu pēc sava prāta diktēju, tas jebkurā gadījumā netiek uzklausīts, bet pievēršu uzmanību, kas forši un , kas ne tik forši. Vai vispār iedrošinu ko neierastu pielaikot. Mēs saprotamies. Bet, vispār, priekš sevis patīk vienai, kad var tā mierīgi... vai arī kopā ar meitu.
Pārtikas veikalā līdzīgi.

Par to ēnu, kas velkās aizmugurē vīrietim... to esmu pamanījusi vairāk uz ielas. Ja iet vairāki puiši/vīrieši... tad reti kad sieviete ir starp viņiem, vai blakus... pārsvarā kaut kur sānos, maliņā vai aizmugurē. Tā teikt, veči viens otram svarīgāki... To novēroju arī pēc lieliem koncertiem vai sporta pasākumiem, kad burzma. Reti, kad ir savādāk.

Hmmm, neesmu pārdomājusi, kā mēs izskatāmies iepērkoties! Tikai kopā ar vīru vēl ciešami, bet trijatā ar dēlu-pusaudzi, -splavas pa gaisu!! Vīrs pēc treša veikala apmeklējuma aiziet kafiju dzert un smēķēt!   Katram mums sava gaume un intereses!   

Veikalā redzēta situācija - pusis zaglīgi skatās apkārt, pārliecinājies, ka neviens viņu neuzlūko, noliecas, paceļ maizes klaipiņu, nobučo un ieliek plauktā..
Vai par tādu rīcību ir jākaunas..
Sakņupusi tantiņa skaita savas "kapeikas" tai pietrūkst maizei..
Kāds bērns sāk niķoties, jo mamma nepērk "košļeņiti", kliedz, krīt uz zemes, mamma pietvīkušiem vaigiem mēģina glābt situāciju jo apkārtējie nosodoši skatās un sāk vēl pamācīt...
Tu redzi, salīdzini..uzsūc sevī gan pozitīvo, gan negatīvo, vai, lai es ietekmētos no citiem...
Kā gan mēs to veikalu uztveram - kā pienākumu vai izklaidi, teātra pietiek visur

.. ne velti lielveikala apmeklējums kļuvis par izklaides pasākumu...    

es no tās izklaides pa gabalu, šausmīgi nogurstu, un ja nav izdevies nopirkt ko vajaga, esmu neapmierināta   , par lieka laika izšķērdēšanu

paparaci tekstu uztveru drusku kā pārmetumu man, ka to negatīvismu tā kā redzu un saskatu... nebūt tā nav, tik tas sliktais kaut kā vairāk aizķeras, bet labais kā pašsaprotama lieta... cik, tām pašām tantītēm neesmu palīdzējusi... vienreiz pat kādas trīs pēc kārtas mani uzrunāja... vienai to vajag palīdzēt, otrai šito... kad iznācu no bodes, pati smējos, nez kas man uz pieres uzrakstīts- glābejzvans   

kāzas, jubilejas un party sen nav bijušas- jaunas clozes nav bijušas nepieciešamas uz sitiena- tā kā iepirkšanās process pārveidojies par gadījuma pirkumiem- gāju, ieraudzīju, iepatikās, derēja, nopirku...
...
pārtikas iepirkšana gan vienmēr notiek ar kādu no ģimenes locekļiem, jo galu galā mani vīrieši ir tie, kam tā pārtika vairāk vajadzīga nekā man- tad kāpēc man būtu jāstiepj tie iepirkumu maisi??

saš, es jau ar tā daru, dēlu ņemu līdz, lai ir kas to maisu līdz mājām aiznes, jo tieši tāpat kā tev, man ar tas ,,pārtikas grozs,, ir tik paviegls, ka kabatā varētu atnest...    ... bet, te es vienkārši par dažādām situācijām... redz, vakar biju uz Dominu... pa ļoti ilgiem laikiem, tad nu šo to pavēroju... lai gan attālums man tāds, ka katru dienu varētu tur piestaigāt, bet nepatīk... vakar ar ,,piespiedu pasākums,,...

olit- man gan vieni lielveikali apkārt... katru dienu sanāk iegriezties- varbūt tāpēc jau vairs tā "vērošana" nav tik aktuāla..    

Bet kāpēc tā nevarētu būt izklaide- dievinu grāmatnīcas, zooveikalā sasveicināšanās ar papagaili -čau papagaili, viņs tev atbild un tas ir tik jancīgi un forši, un kur nu vēl rotaļlietuplaukti...
Tāds maziņs prieks par velti