Es šorīt domāju par dzeju...
Te kādreiz ir bijusi runa, ka sievietes portāla večiem sūta dzeju... Vienotrai arī profils pilns ar pantiņiem. Kas to lai zin, pašsacerētiem vai aizgūtiem. Atsauce uz autoru netiek norādīta. Bet tad nu lūk. Aizsūta tāda gaišā dvēsele savus pantiņus kādam sakārotam vīriešu sugas brālim, a šis bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem taisa copy- paste un sūta tos pantiņus tālāk... savām vēstuļu draudzenēm... tās savukārt- atkal kādam vīrišķim... un vīrišķis- vēl kādām. Pa ceļam pazūd pieturzīmes, pazūd vārdi, parādās jauni. mainās jēga... Un gala rezultātā atgriežas dzeja pie saviem pirmsākumiem... tb pie autores... Tā rodas Tautas folklora...
Kāpēc tādas domas???
Šorīt saņēmu vienu dzejoli... no diviem dažādiem lietotājiem... un abi apgalvo, ka paši to radījuši...