... daudzi jūtas apjukuši un nedomā neko... ja, vienai daļai vecāki bez darba... ko,tad vispār var domāt, ja biļetei uz skolu vai kladītei nauda nesanāk...

Ir ļoti dažādi. Kas turīgāki, tie tomēr skatās uz ārzemēm. Bet, cik mani novērojumi, viņi tomēr domā... varianti vēl dažādi, bet nav tā tendence - kā būs tā būs. Izskata vairākas iespējas.
/tas par 18 gadīgajiem, ko pazīstu/
Jā, un ir, kas ies strādāt un kaut kad, pēc tam ko turpinās...    

klasika, esi gatava savu dēlu finansiāli atbalstīt vidusskolas gadus un pēc vidusskolas , kamēr viņš mācīsies augstskolā, tad droši vari ieteikt videni, jo pati uzņemsies zināmu atbildību par to. Ja puika gribēs mācīties viņš mācīsies gan vidusskolā, gam koledžā, gan profenē, bet ja slaistīsies, tad to darīs visur, tikai no koledžas vai profenes viņš ātrāk "izlidos" jo tur īpaši necimperlējās un tur neauklējas ar jauniešiem, jo uzskata viņus par drusku pieaugušākiem un pašiem par sevi atbildīgākie. Ja labi mācās saņem stipendijas un patiešam ir iespēja braukt praksēs uz citām valstīm, tādā veida vēl vairāk paplašinot savu redzesloku un ātrāk saprotot kas tad ir tas, ko dzīvē vēlētos darīt. Slaistoties beidzot vidusskolu (kad viņam jau būs ne mazāk kā 19 gadi) viņam nebūs profesijas ar ko varētu startēt dzīvē. Ja viņam radīsies intereses viņš pats atradīs kā tās pilnveidot mācoties da jebkur, bet ja mēģināsi viņu "iebīdīt" kaut kādās sliedēs var izrādīties, ka tā iebīdīšana var nospēlēt tieši negatīvā jomā. Tās protams ir tikai manas domas un personīga pieredze...

Pirms gada es teiktu - lai labāk apgūst uzreiz profesiju. Bet tagad kad tiem kam nav pieredzes darbu atrast ir ļoti grūti es domāju, ja bērns vēl īsti nezin par ko grib strādāt es labāk ieteiktu mācīties vidusskolā un pa vakariem pameklēt iespēju piepelnīties vienkāršos palīgdarbos. Vidusskolēni tagad daudzi arī piestrādā. Un tad nebūs grūtību iestāties augstskolā ja tomēr gribēs.

Ostella mācoties koledžās un profenēs pieredzes iegūšana praksē ir obligāta mācību sastāvdaļa. Bet palīgdarbus vidusskolniekam bez pieredzes atrast totalā bezdarba laikā - nu nezinu, nezinu. Var apjautāties kā iet studentiem ar palīgdarbu meklēšanu no studijam brīvā laikā, lai reāli varētu izdzīvot    

... lai es būtu šoviniste, bet meitenēm es iesaku videni un augstskolu... puišiem, kam nav fanātiska interese -uz kaut ko, tomēr vsk+profesija...

..jā, ar to piestrādāšanu ir švaki, ja nu kādam blats-tad nu vēl... bet , ja rēāli-garām...

Nu ja. Tā vienkārši ir mana pieredze. Mans krustdēls strādā - liek preces veikalā pa vakariem... Maksā maz. Neviens jau negrib par mazu naudu strādāt. Bet skolēns ir ar mieru.

Neesmu šoviniste, bet piekrītu olitai ... bet no klasikas sapratu, ka viņai ir puika un tapēc runāju tieši par zēniem.

dzīvs piemērs-dēla klasesbiedrs pirms gadiem 7 bija ļoooooooti attapīgs IT lietās... pat pieaicināju puisi gan savā uzņēmumā, gan ieteicu paziņām... pašlaik ir bez darba, jo vnk piečakarēja n-tos klientus, arī izglītības tālākai apgūšanai bijis par slinku... šobrīd gatavs uzkopt telpas..    
ko dod spējas, ja tās neizkopj?

Pateicos par personīgo pieredzi, viedokļiem un pārdomām! Dzīvosim, redzēsim! :)

kas tā izglītība ir? ja pat trusis to zina?

lai mācās eksaktajās zinātnēs... tām ir nākotne... visādu juristu-hujuristu pietiek atliekjtiem galiem

Pie reizes gribēju pajautāt.
Kur fātrlandē būtu reāli turpināt studijas?
Konkrēti intresē Minhene.
Man puišelis tur sataisījies dzīvot.

juristu - muristu un juristu - šmuristu vairāk kā jūras sūdu. tak no visiem tiem, kuri ar mēli un smadzenēm vai (kas biežāk gadās) tikai ar mēli pelna naudu, ne vissliktāk dzīvo.    

Ja kāds no šmuristiem spētu kādu ko vajag iesēdināt aiz restēm, tad sāktu šos cienīt...    

Vai kāds ir pajautājis, ko tas bērns pats grib???? No pieredzes saku, ka vislabākie panākumi ir tad, kad cilvēks dara to, kas viņam tiešām patīk. Ja uz vislabāk apmaksāto darbu ir jāvelkas kā uz katorgu, tad rezultātu tāpat nav.

junon..vai tad , te sadistu pulciņš nolasījies... katrs vecāks pats ir ieinteresēts, lai izzinātu bērna vēlmes... bet,,tupiks,, rodas tad, ja jaunietis pats nezin, ko grib... vai grib -neiespējamo... un, mēs ar savu pavilkto dzīves nastu, tomēr gribam, lai ar ,,bērnam,, labi būtu nākotnē, kad pašam būs bērni   ... un, ej , nu , ietrāpi-tai pareizā nišā...

Tur jau ir tā lieta, ka mēs nevaram nodzīvot dzīvi savu bērnu vietā, tāpēc ir jāļauj pašam izvēlēties, tad arī vēlāk nebūs neviens cits jāvaino, ja nu kaut kas ne tā... Man ir piemērs, mana māsa ņēmās ar savu jaunāko puiku gan tā, gan šitā, pati gāja, sarunāja vietu skolās. Rezultātā puika tā arī nav pabeidzis pat videni un šobrīd 25 gadu vecumā Kiprā lasa apelsīnus. Bet vismaz šo ceļu viņš izvēlējās pats.

... es, tam visam cauri gājusi(kā mamma)... bet, saprotu ar jauniešus, nu nav sakārtots mūsu sistēmā galīgi nekas... jo, pašlaik ar nevar saprast-uz ko tēmēt... patikšana ir viena lieta, bet finanses-diemžēl cita, laimīgs tas , kas ,,ietrāpījis,,... a, kā to 16 gados zināt????... , kad zāle tik zaļa... un debesis tik zilas...