Ko nu murkšķi    Nav vēl apnicis?

hanibals-lekters - ’’bet sūdi vienmēr peld pa virsmu!’’

ne pie galda būs teikt, bet:
1. ne sūda sūdi nepeld vienmēr pa virsu!
2. tie, kuri peld, arī ne ilgi - atgāzējas un nogrimst.

         

... izlasīju mazmeitiņai Ziedoņa pasaku ’’Putekļa briesmīgie piedzīvojumi’’,mazā gandrīz apraudājās,jo žēl nabaga putekļa...

nelasi Skalbes (kurš zaļu hūti nopirka, kad viņam piešķīra naudu priekš ārstēšanos somu zemē) "Kaķīša dzirnaviņas"!   
http://www.fotoblog.lv/img/134081.../?cid=14800

man bērnības draudzene, tagad slavenā kinomāksliniece Ieva Romānova ne tik agrā bērnībā noraudājās galīgi strīpaina!

Kā gan lai neraudātu, lasot’’Kaķīša dzirnaviņas’’?!   

Mana mazmeitiņa vienu brīdi bija kritusi uz Andersena pasakām, nezinu, kas viņai tajās tik ļoti patika, man pašai nu tā, ne visai. Princesi uz zirņa un Muļķa Ansi viņa no galvas citēja    Bet vispār daudzas pasakas ir ne tikai skumjas, bet pat briesmīgas, bet laikam jau bērniem no mazotnes jāmāca skarbā dzīves realitāte.

nav tur nekā ne nedabiska, ne nosodāma, bet nu viņa kā uz kaušanu. inter ali (ne pegro, kā varētu domāt!) - gadās, ka sīči Tomu un Džeriju skatot lāgā neiebrauc, par ko košakiņu tā apbižo.   

Manai mazākajai ļoti mīļa ir Ziedoņa pasaka par Pogu   tagad vienmēr cītīgi uzmana, lai visas ir piešūtas un nemētājas apkārt...    

vot SHIT’ās personifikācijas mani ne visai pārliecina.