Neparasta! >
Ha-ha, to teicienu gan kāda sliņķis vai sliņķe izdomājis, lai mazāk jācenšas! :) Vai arī sieviete, kam skauž fakts, ka lielākā daļa labāko profesionālpavāru tomēr ir vīrieši... :)

nezinu nezinu mariin..   kas isti izdomaajis..bet kaut kada jeega jau tajaa ir..
veederam sveetki ar buutu sveetkos jataisa nevis ikdiena es ta to saprotu   
citadi jau ir ta ka nevar saprast ko sveetkos taadu nebijusu uzeest   

jā , jā mēs sievietes, no dabas esam ļoti skaidīgas, sevišķi kulinārijā    

katra diena ira svētki                  

..ha..nu, nu, mariin! Es gan ar piekrītu šim teicienam! Jo nu nekāda prieka neredzu teiksim atnākot pēc darba mājās sākt cept un š’morēt!

daziem slaveniem kulinariem viriesiem piemit tieksme stundam ilgi kaut ko vaarit,vaarit bet pec tam to visu sakuult kaut kaada kjepa         napig ta tik ilgi bija jaajauucas

... mazliet taisnības, ka krīzei ir interesantas, arī patīkamas izpausmes izpausmes... L-skapja saldētavā martā vēl aļņa, brieža un mežasuķu labāko piegrieztņu rezerves priecējošā daudzumā. Vēsakais plaukts -- ar laukradu, draugu un paziņu -- copmaņu --piegādātiem ceptu stinču krāvumiem, turpat blakus -- bļoda ar tām pašām ceptajām stincēm, maigā sīpolmarinādē mircinātām. Protams, tas nozīmē arī zivju nedēļu nevis vienu dienu/ceturtdienu. Niknā sala skapī vēl arvien citu laukradu pērn pievestās fiksi saldētās zemenes, meža zemenes, mellenes, paša sēņu pērnās sezonas lepnās atmiņas -- saiņojumi ar apšbekām un baravikām vien, atsevišķi vēl arī gailenes atlikušas, tās gan vairāk zuppēm smeķīgām...

Viss, vakariņās jābrauc pie Marīna...    

... man gan patīk gatavot... eksperimentēt ar dažādiem ēdieniem, salātiem, konserviem...
sevišķi, ja ir kam un kas to prot novērtēt... un laikam nemaz tik slikti nesanāk, lai arī pēc izglītības neesmu ar pavārmākslu saistīta..   
bet sevis pašas labad vairs to nedaru katru dienu, bet brīvdienās sagatavoju visai nedēļai tādus kā "pusfabrikātus"...
arī "krīzi" sanāk piemānīt... pa nedēļas vidu veikalā jāieiet tikai pēc piena vai maizes...

sascha-konserviem                  

negribas konservus noprovēt... jo uz tiem nekad nebūs uzrakstīts made in sascha

mariin es par pieticibu bet Tu ko dari   

Taisnība Rraganinjai, -- ne jau ikidienā/darbdienā katrā pēc pamatīgiem, intensīviem darbiem... Ķēķadarbi ir patīkami, baudu gādājoši, ja tie ir arī darbošanās svētki, kas ar rezultu vari priecēt ne tikai sevi vien, bet arī kādu pieaicināmo upuri, kurš kvalitāti nomēģina un pārbauda... Gados, kad krīzes nebija, reizēm bija slinkums vai svarīgākas darīšanas, kad pašam jābrauc un vēl citi uz mežu līdzi jāved vai jāsūta ar sazīmētām shēmām, kvartālu numuriem, arī karšu izdrukām, ja vari vien citus sūtīt, bet pašam darba saistības...
Tagad reizēm pašam vīpsna par sevi, ka dažreiz iepriekšgadus biju vilcis garumā ieciemošanos pie saviem biteniekiem, toties tagad, kad vienīgi garlaicīgais dāņu cukurs visvieglāk pieejams, saņemties savākt nopelnīto medu pulka vieglāk, un tad taču medus ir gan dabas farmācija, gan garšviela, gan cukermana aizstājējs un iepriecinājums agrā pavasara pelēkajās dienās, kad blakus kādam ķezxas ar ziemas depresijas atraugām.

Neparasta, es jau tieši par pieticību, -- necenšos/nav jācenšas pa bodēm ķēķšopingot, naudu tērēt... Kā manējie ventiņnieki tagad, to pašu stinču sezonas kulminācijā, -- pie copmaņa, kas tikko Ventas ar pēcpusdienas stinču spaini, atbrauc Elkšķenes rads ar kazas pienu un mājās sietu kazas sieru: barters atgriezies, nekādas naudas izdošanas ne visai turīgiem pensionāriem, kam valsts sola ne tikai uz augšu indeksēt, bet pieļauj pensiju uz leju, protams, pat mazināt.

tiešām nesanāks pagaršot, slimnieciņ..       

nu ja mariin skaidris..lab ka man saldeetava asariisi   un katupeljus un vel citus darzenjus atved pazistami zemnieki   

labāk graužu burkānu- nekā saschas konservus         

Bet tas Marīna ledusskapis tāds pilns likās...    

Ēdiens, lai izdzīvotu, kulinārija, lai būtu bauda no ēdiena...

Ube, tai l-skapī ritmiska un regulāra atjaunotne tiek uzturēta... :)