Kad pasaulē nāca manas meitiņas, par tēva klātbūšanu pat runas nevarēja būt. Padlaikos tas nebija iespējams pat ja pāris to vēlējās. Ja tagad būtu jādzemdē, tad jā, noteikti vēlētos lai vīrs ir līdzās. Varbūt ne gluži pašā dzemdību zālē (kaut tikai priecātos, ja viņš piekristu), bet vismaz pirms tam lai ir līdzās, lai pamasē muguru, patur roku, iedod padzerties un morāli mani atbalsta, tādējādi palīdzot tikt galā ar sāpju lēkmēm. Lai met man ar akmeni, bet ja vīrietis pateiktu kategorisku nē, jo tā ir tikai un vienīgi sievas problēma, nu tad nafig man tādu vīru vajag, un bērnus no viņa ne tik!
0
0