aha: kā savulaik Žanim Ezītim, ; man kājas ir siltas, pārējam nav nozīmes.

Nepatīk ši filozofija..kaut kur bija aprakstītas manas sajūtas šai sakarā tik neatceros kur..
jādomā ir reāli..
tā pozitīvā domāšana bieži ir  galvas bāzšana smiltīs..

man ar šitas teiciens kādreiz vienkārši riebās... novembrī kaut kā sāku saprast, kāpēc tomēr tā... to vēlāk..

Strādā... Tikai tas nav tā, ka tagad es sevi piespiedīšu domāt baisi pozitīvi un viss mainīsies, bet zemapziņa rāda pigu un saka, ko Tu āksties. Tās ir dziļākas transformācijas.

lilla, transformē labi dziļi... tā lai visi saprot...

es vienmer vispirms izdomāju sliktāko scenāriju un tad virzos uz pozitīvo..
un tiešām tas strāda, un vēl biežāk viss atrisinas pats no sevis...

rit, ja precizēsi, ko tieši nesaprati, varu mēģināt paskaidrot

nezinu ko nesaprata rit, es nesapratu neko par transfomācijām..

ojaaaa... ar to es mostos un gulēt eju... domāt pozitīvi!!!)))...

Varu teikt tikai to labāko. Patīk. Strādā. Rezultāts - visapkārt superīgi cilvēki

tas ir atkarīgs no rakstura tipa, man ari vispirms ir slikt;akais un tad eju uz iesejamiem pozitīviem risinājumiem, es esmu reāliste, un ja ir di... sā kā maisā, tad ir. un ja vēl trpes nav līdz un draugi nepalīdz, tad tā pozitīva domāšāna ne tik nelīdzes

Strādā visas domāšanas, un tās ir padaudz. Man patīk kritiskā, lai arī pozitīvajai nav ne vainas.

..man, laikam, tikai viena domāšana-savējā...

man kaut ka gadas, ka, ja iedomājos to sliktāko variantu, tad tas velns nav tik melns, ka to māle..bet, ja uzreiz to pozitīvo, obligāti kāds iedirsīs dvēselē..

ezits | 02.01.2018. - 22:33:58

Nu ja, ir divi varianti
- var uzvilkt siltas zeķes lai būtu silti
- var bubināt ka kājas salst bet pēcpusi nepacelt
Jebkura situācija ir neitrāla. Pats indivīds ir tas kas izlemj, kā to situāciju vērtēt.

Anks, nu, teiksim, kādai ir ļoti negatīva pagātnes pieredze, kas traucē veido attiecības... Šī kāda var domāt, cik grib, pozitīvi, ka nu sastaps princi baltā zirgā, bet pat satiekot princi, redzēs tikai zirgu. Attiecīgi arī izturās... Un nekāda pašiedvesma un pozitīvā domāšana tur nelīdzēs, kamēr nebūs tikts galā ar pagātnes pieredzi.

... un kā ta tikt galā ar pagātnes pieredzi?(retoriski)... un, nepersoniski, es ne par sevi..

Ir jau visadi teksti un lietas ko sev stāstīt un iestāstīt. Tada kā pašsuģistēšana, autogēnais treniņš. Arī es sev mēģinu iestastīt - ir tā kā ir, bet būs kā gribēšu. Nevienmēr... bet lietas nokārtojas, sagriežas uz labo pusi.
Tas ir tā pat kā - labie darbi atmaksājas. Tik tā atmaksa nav jāgaida un nejau tulīņ.

Tur tehniku daudz. Pirmkārt, apzināties, ka tas tiešām tā ir, saskatīt, kā tas iespaido pašreizējo brīdi. Reizēm jau tas vien dikti palīdz. Atkarībā no tā, kas par notikumiem, un kāds ir mērķis... Viena no vienkāršākajām un efektīvākajām tehnikām, ko te varu uzrakstīt, jo tas neprasīs daudz laika un iedziļināšanās, teiksim, ir tāda: iedomājies, ka Tev priekšā ir televizors un Tu skaties filmu ar notikumiem, kuru ietekmi gribi mazināt. Skaties, skaties, un tad sāc samazināt skaņu, nogriezt krāsas spilgtumu līdz melnbatajam, var palaist pa virsu "sniedziņu" kā vecajiem televizoriem...

nja, katram savs...