nezinu, vai tas piederēsies pie sievišķības, bet atceros savu vīramāti-dāma gados, ar veselību arī bija kā bija, bet, ēst gatavojot un galdu klājot, viņai mugurā bija gaiša blūzīte un tāda pati gaiša jaciņa.Man bija mūžīgais jautājums/neizteikts/-kur palikuši visādi traipiņi, kā viņa ar tiem tika galā?Toreiz vienīgais palīglīdzeklis bija fermenta.Un vēl viņa ļoti juta līdzi visās nedienās, no sirds.Savējos ļoti vērtēja, saudzēja.Mazbērni pie viņas jutās kā visu varoši, kā uz visu spējīgi, viņa nelutināja, bet radīja tevī 100-punktīgu pārliecību un drošību.Jā, tā bija, tikai žēl, ka ne visas īpašības manto bērni.
0
0