to ka dzīvojam tieši te un tagad, tieši šajā situācijā.
Nu tam es piekrītu, ka jāpriecājas par iespēju dzīvot ir visu laiku - katru dienu, katru stundu un katrā vietā. Bet tam maz sakara ar propagandas un valsts (arī manas) naudas tērēšanu apaļiem cipariem. Laikam jau par LV ir labākas vietas uz lodes, ja jau tik daudzi mūk prom no šejienes. Es nemūku, jo zinu, ka paradīzes uz šīs lodes tomēr nav nekur. Te mana dzimtene, te mani radiņi, te mana skola un bērnība. Bet valstis nāk un iet un šodien tās vajadzīgas tikai tiem, kuri ir pie valsts siles un no tās barojas. Tas apmēram tas pats, kā LV ar tām 109 lauku pašvaldībām un rezultātā LV google earth kartē ir tā sastrīpota ar novadu robežām, kā nekur pasaulē. Toties mums ir 109 novadveči ar savām daudzskaitlīgajām svītām. Man par to būtu jāpriecājas? Man, piemēram, labāk patiktu, ka patreiz šeit atrastos Igaunijas valsts ar viņu likumiem un viņu kārtības izpratni, vai vismaz viena Baltijas valsts - mazāk būtu deputātu, ministru, valsts banku darbinieku tūkstošu un ierēdņu uz noteiktu pilsoņu skaitu.