no neta dzīlēm anekdotisks pastāstiņš

- Sieva pārnāca mājās no darba ātrāk un pieķēra savu vīru gultā ar citu, daudz jaunāku meiteni.

’’Tu smirdīgais, nerespektējošais cūka’’ viņa kliedza. ’’ Kā tu uzdrīkstējies man to nodarīt, uzticīgai sievai, taavu bērnu mātei! Es tevi pametu! Es gribu šķirties!!’’

Vīrs atbildēja: Pagaidi vienu minūti mīļā, ļauj man paskaidrot kā tas viss notika, kā mēs līdz šim nonācām’’

’’Labi, uz priekšu!’’ viņa šņukstus teica, ’’ Bet tie būs pēdējie vārdi, kurus tu man saki, jo es vairs tevī negribu klausīties!’’

Vīrs sāka stāstīt; ’’ Tātad, es jau taisījos kāpt iekšā mašīna un braukt uz māju no ofis, bet tad šī jaunā meitene pienāca man klāt un pajautāja vai varu viņu aizvest. Viņa izskatījās sagrauta nelaimīga, viņa izskatījās pēc neaizsargātas meitenes, kurai vajag palīdzību tāpēc piekritu viņu aizvest. Es ievēroju, ka viņa bija ļoti tieva, izskatījās, ka viņa nebija kādu laiku ēdusi, viņa nebija labi ģērbta kā arī viņa bija ļoti netīra. Viņa man atklāja, ka neesot ēdusi veselas trīs dienas. Tā kā esmu dāsns, izpalīdzīgs cilvēks atvedu viņu pie mums uz mājām un uzsildīju viņai enčilatas, kuras es tev pagatavoju vakar, bet tu viņas atteicies ēst, jo uzskati, ka tās tevi padarīs resnu.’’
’’Nabaga meitēns viņas apēda pāris sekunžu laikā. Tā kā viņai vajadzēja kārtīgi sakārtoties, ieteicu izmantot viņai mūsu dušu, lai meitene sakopjas, tad es ievēroju, ka viņas drēbes ir briesmīgā izskatā- netīras, caurumainas, tāpēc izmetu tās ārā. Tā kā viņai vajadzēja apģērbu ar, ko staigāt iedevu viņai tavas vecās firmas džinsenes, kuras tu vairs nevelc, jo uzksati, ka tās tev ir par ciešu.’’

’’Tad es viņai atdevu tavu apakšveļu, kuru tev uzdāvināju mūsu gadadienā, kuru tu nevelc, jo man esot sasodīti slikta gaume. Atradu to seksīgo blūzi, kuru mana māsa tev uzdāvināja, kuru tu nevelc tikai tāpēc, lai kristu viņai uz nerviem. Kā arī es noziedoju tavus dārgos zābākus, kurus nevelc, jo tava kolēģe nēsā tādus pašus zābakus darbā.’’

Tad vīrs ieturēja pauzi pirms turpināja stāstīt: Viņa bija tik ļoti pateicīga, ka viņai palīdzēju sakārtoties, bet kad pavadīju viņu ārā viņa pret mani pagriezās un teica: Lūdzu, vai tev nav vēl kāda lieta, ko tava sieva neizmanto?’’