Pieklājīgu manieru rezultātā, kas ir radījis neveiklu pārpratumu, esmu nokļuvis slimnīcā ar sejas sasitumiem un ar atvērtas brūces salauztu degunu:

piepilsētas sabiedriskā transporta pieturā, vēlā vakara stundā, gaidīdams maršruta mikroautobusu, uzmanību pievērsu kādai simpātiskai sievietei manā vecumā. Viņa piesteidzās pieturā, nolika uz sola lielu iepirkumu somu, ieskatījās autobusu reisu sarakstā un man uzsmaidīdama, jautri iespurdzās:" Labi, ka uzspēju!".
Pieturā bijām tikai mēs divi- es un viņa. Jutu kā mana sirds strauji sāka pukstēt, deniņos pulsēt un padusēs iesvīst.
Sapratu to, ka man šī sieviete patīk un es gribētu viņu iz*cirst. Manu prātu darbināja tikai doma par viņas apaļo dibenu, ko iespīlēja pelēkas krāsas džinsenes. Man sametās kauns un es nosarku par to, ka viņa bija pamanījusi manu nekaunīgo glūnēšanu uz viņas kuplajām krūtīm aiz jakas, kuras apkakli viegli piesedza nejauši uzmesta šalle, bet aiz tās, blūzes dekoltē slēpās iekārojams kailums. Es saņēmu dūšu un nolēmu viņai tuvoties, labi zinādams ierasti sakāmas frāzes, kas nekad nepieviļ cerības uz iespēju iepazīties ar sievietēm.

Autobusu pieturā pieripoja maršrutnieks. Sieviete nocēla no sola iepirkumu somu, kas smaga iegūlās viņas delnā un veikli sakārtoja uz pleca savu nelielo rokas somiņu, lai tuvotos atvērtajām mikroautobusa durvīm. Es sarosījos aiz viņas.
Pieklājīgs būdams un gribēdams viņai piepalīdzēt iekāpt maršrutniekā, nepaspēju attapties, kā manas abas rokas bija ieskāvušas sievietes gūžas un manas delnas saudzīgi cēla viņas dibenu busiņā.
Uz mirkli dzirdēju skaļu bļāvienu: "Nekauņa, ko grābsties? Savairojušies perversie, godīgām sievietēm no jums vairs nav glābiņa!"
Viņa vēl kaut ko kliedza par izdzimteņiem un par to, ka viņa nesaprotot, kā tādus lopus zeme uz sevīm tur, policiju piesaukdama, bet to es atceros tikai kā pa miglu un caur sāpēm, gulēdams nokdaunā uz trotuāra savu asiņu peļķē. Atceros tikai to, ka pirms dzirdētā kliedziena, sieviete norāva no sava pleca rokas somiņu, ar ko atvēzējusies, blieza man pa degunu vairākas reizes.

Jaukās sievietes, kādus smagumus savās rokas somiņās jūs glabājat? Nēsajat ikdienā tajās ķieģeļus, akmeņus vai miltu noliktavas svaru atsvarus?