Arī tad, kad mainies, kad tēlo, kad izliecies, lišķē, melo - tu esi tu pats! Nav cita varianta.

Piespiedu mēģinājumi mainīt parasti cieš fiasko. Aktierspēle nevar būt ilgstoša. Pēc tam nāk dumpošanās kā normāla atbildes reakcija. Bez tam... netērē savu uzmanību tādam, kurš neder, būdams tāds, kāds ir. Pievērsies tam,  kurš tīkams, interesants, izskatīgs, gudrs. BŪDAMS TĀDS KĀDS IR.

Jau ilgus gadus darbā izliekos par gudru, un nekas, sanāk!
A te esu kāds esu

Versija- tieši tā ! visas tās pārmaiņas TV un sieviešu žurnālos (te domāju tikai vizuālās) no "pirms" uz "pēc" tāpat cieš fiasko. Jo vairumā gadījumu cilvēks tiek uztaisīts tāds, kā grib stilisti un frizieri, bet nevis kāda ir šī cilvēka iekšējā būtība.Bieži tiek uztaisīts pat nesmukāks nekā bija iepriekš, lai arī saģērbts dārgās drānās un dārgi uzšpaktelēts. Tad ko vēl runāt par iekšējo pasauli! Izmaiņas, ja tādas vispār notiek, iespējams tikai ilgā laika posmā, garu gadu gaitā, vai ja notiek kaut kas baisi traģisks, - tfu tfu...

draugos ieraudzīju foršu rakstu par " es emu tāds, kāds esmu". Ne ko pielikt, ne atņemt. To pašu varētu apgalvot arī attiecībā uz vīriešiem

Frāze, pēc kuras ar sievieti nevajag vairs saistīties
Ir frāzes, kuras vēsta par to izsakošo cilvēku ja ne visu, tad pietiekoši daudz. Un, izdzirdot dažas no šīm frāzēm, ir vērts kardināli pārskatīt savas attiecības ar tiem, no kuru mutes frāzes izskanējušas.
Viens no tādiem izteicieniem, kas, ja nācis no sievietes, apšauba izdevīgumu veidot tālākas attiecības ar viņu, skan tā: Es esmu tāda, kāda esmu
Nē, protams, katram cilvēkam ir visas tiesības pastāvēt uz savu unikalitāti un neatkārtojamību. Nekā slikta tur nav – problēma ir tāda, ka aiz šīs frāzes “es esmu tāda, kāda esmu” daudzas sievietes ir pieradušas slēpt savus trūkumus – tā vietā, lai tos labotu. Un neslēpt, bet gan drīzāk attaisnot, pastāvēt uz savām tiesībām tādus paturēt.
Tā sevišķi bieži grēko feministes, kuras, slēpjoties aiz šādas devīzes, var propagandēt, ko vien sirds vēlas: spalvainas paduses, tauku riņķus, elementāru zināšanu trūkumu vari privātīpašniecisku attieksmi pret vīriešiem. Pakļaujoties kritikai (lielākājā daļā gadījumu – absolūti pelnītai), tādas sievietes nevar atrast prātīgus argumentus savas pozīcijas aizstāvībai, un tiek izmantots pēdējais arguments: “Es esmu tāda, kāda esmu”. Tas kā likums patiesībā nozīmē “Es esmu nekāda”. Tāpēc, ka īstam cilvēkam vienmēr atradīsies spilgtāki epiteti, lai sevi raksturotu.
Ne par vienu sievieti, no kuras es esmu dzirdējis šo frāzi, neko labu pateikt es nevaru. Turklāt viena no viņām bija ļoti skaista – bet dzēra kā zirgs (galu galā no viņas skaistuma maz kas palika pāri) un bija rūdīta maita. Vēl viena šī teiciena mīļotāja noveda savu vīru (…to pašu) līdz pārvēršanās par nelabojamu izdzimteni, kāda bija arī pati.
Tāpat šo mēslu bieži var redzēt kā statusa apzīmējumu sociālajos tīklos. Spriežot pēc lapu pieauguma, kuros izteiciens parādās, to īpašnieces nekur tālu no iepriekš minētajām nav. Marasma kvintesence ir brīdis, kas bieži atkārtojas, kad šajā frāzē iezogas nospiedums, un rezultātā sanāk apgalvojums “Es esmu tāda kaka” (kas, manuprāt, vairāk atbilst patiesībai).
Šāds viedoklis nav mēģinājums apvainot visas sievietes, kuras aizstāv savu individualitāti. Tas vienkārši ir padoms atturēties no parazītfrāzes, kas vairāk raksturīga sekla rakstura būtnēm bez individualitātes.

iveta68 izskaidrojums gandrīz vai zinātnisks, es šo frāzi dzirdu no vīriešiem,  
un tā ne vīriešu, ne sieviešu gadījumā nebūt neliecina par individualitāti, drīzāk par aprobežotību...
bet runa jau ir par to ka globali mēs nevienu izmainīt nevaram, un nevajag ar...
tomēr lai kā arī nebūtu, cilvēkam ir jāmainās, bet pārmaiņām jānāk no iekšējiem resursiem,

Ivetas pārkopētais raksts gan, manuprāt, vairāk tendēts uz to, lai viena konkrēta sieviete izlasītu - tā, kas "skaista, bet dzēra kā zirgs un bija rūdīta maita". Dzeršana vispār tāda relatīva lieta - drīz beigsies vasara jeb alus sezona, un varēšu ķeksēt, ka alkoholu lietoju "reti", jeb varbūt pat vispār "tikai svētkos".

Teksts par "esmu kāds esmu" nebūs aktuāls tad, kad sievietes beigs visu anketu pārjautāt, jo sevišķi, ik pa laikam tā starp citu mēģināt ar pienpakas viltību izvilināt, vai tiešām esmu brīvs.

Vil, tas tāpēc, ka daudzi melo.

Lare - nu ne jau ar puķītēm un dzeju tie meļi jūs apbur. Viņi (mēs?) tikai apelē uz to, ka nespējat stāties pretī tam, kas attēlots ļoti daiļrunīgā gleznā ar ļoti oriģinālu nosaukumu "septiņi pasaules grēki". Vot kāpēc naivās un pārējās, kas nav kategorijā "sieviete, kas zin, ko vēlās", nezin šo problēmu un nav saskārušās?- jo viņas nav alkatīgas, negausīgas, utt., un līdz ar to melim pat nav kur pieķerties.

Bet parastam mēģinājumam pateikt, ka nemeloju (esu kas esu) uzbrūkat kā nezin kam. Attiecīgi rodas jautājums - varbūt patiešām katrs saņem to, ko pelnījis?

Katram sava karma.

Man teksts "esu tāds kā esu" arī, diemžēl, neasociējas ar ko diži gudru... Šajā smilšu kastē mēs tā kā paspēlējamies... palasu vēl... izglītība un zinātne... nu, labi, cilvēks tā kā pajokojis. Nevarētu taču būt, ka izglītots un nemāk rakstīt. Nez... tāds jocīgs jociņš.

Rit, nekreņķējies, es jau nu toč nekad nebūšu Tavs gaidītais sapņu princis.

Un nevajag aizskart manu personību, un šeit jau patiesībā nemaz netrūkst savu personāžu, kuri to ne tikai atļauj, bet pat veselas diskusijas cep un atjauno par tēmu "es un man"- tarkšķiet par tiem.

Vil, vai Tev ir māja jūras krastā un Volvo?
Mož Tu esi mans sapņu princis?

Sapņu princis, nu tāds kāds ir, tāds ir.

Lare, visu tak var paregulēt:)

Larei žetons!

vai tad te diskusos meklē prinčus

... beate, ko darīsi ar otru māju, un tādu pašu kā Tev, labāk villu pie jūras un ar skatu uz kalniem...

Un ko es ar to žetonu lai daru?