Neparastaa, ja sieviete, tā, kam pāri 40, bērnus vairs/vairāk nevēlas, kādēļ viņa grib precēties? Tieši precēties, -- kādu/-as preci/-es viņai vajag? Laikam viens no lielākajiem, arī ironiskākajiem, latvju mēles vājumiem ir šī vārdu/terminu rinda: prece-precēties-ieprecēties-atprečot-prečzinis... Termina saturā visvairāk tieši nostiprināti, appapīrotu, noštempelētu īpašumtiesību... Protams, ne jau viena Tu te tik izmisīgi vairākus gadus, pašai ne vienmēr apzinoties, piemini tieši precēšanos, -- protams, ar katru pieminēšanas reizi, katru lasītāju no precēšanās idejas ar Tevi atturot... Protams, arī sadzīviskās sarunās to pamanīs ikviens, -- kādu mistisku jēgu Tu tai precību saturā esi ielikusi? Ja precas, laulājas fertilā/auglīgā vecuma cilvēki, juridiska saistību zieģelēšana ir saprotama, bet, ja precas bez kopīgu bērnu cerības cilvēki, kam savi iepriekšējie berni aug un kam jau daudz kas no saviem vecākiem juridiski pienākas, tad ar savu zieģeli Tu tos esi gatava juridski apdalīt! Arī no šīs apdalīšanas baidās bērni un viņu tēvi & mātes, kurus tagad kāda sadomā precēt, -- reizēm viņi šo draudu apzinās, bieži -- arī neapzinās... :)
0
0