Neba nu mani piemēri bija vienīgie, kurus apspriest. Rēgi, spoki, parādības - gaidīju arī par tiem. Lai palīdzētu Jums, uzrakstīšu vienu savu pieredzi. Kādreiz, jaunībā, piedalījos nolaistu piļu un muižu sakopšanas talkās, kuras organizēja viens kultūras vēsturnieks. Pēc pirmās tūres Odzienas pilī, puisis nopirka vienu panolaistu muižu Kurzemes pusē un piedāvāja sanākt un pastrādāt tiem, kuri vismaz 2 reizes bija bijuši Odzienā. Pirmajā vai otrajā reizē, kad 4 cilvēki ap pusvieniem naktī (ātrāk ar sabiedrisko + kājām uz turieni no Rīgas pēc darbadienas beigām nevarēja tikt) tur ieradāmies, paēdām un drīz likāmies gulēt. Tā muiža visu laiku stāvēja aizslēgta, tāpēc nedomāju, ka kāds nepiederošs tur būtu varējis iekšā tikt. Ap kādiem trijiem ne no šā, ne no tā, pamodos un izrādās, ka līdzīgi bija noticis ar visiem pārējiem. Kādas divas telpas tālāk bija kāpnes uz otro stāvu, bet dzirdamība - ļoti laba. Tad, lūk, kāds ir kā kāpa pa kāpnēm, tā ļoti lēni - soli pa solim un vēl bija tāda skaņa, it kā tas sasistu paskaļi plaukstas ik pēc viena .. diviem soļiem. Teikšu atklāti, mati it kā stāvus cēlās. Par to, ka uz to brīdi augšā bija arī pārējie, pārliecinājos, jo viens jautāja otram: "Tu dzirdēji?" un momentā atbildēja arī trešais.
0
0