Izlasi labāk ko Rainis rakstīja Aspazijai...
Ir taču vēl ceļš uz priekšu. Tu mīli mani, zelta mīlulīt, un tātad vari palīdzēt;
bet
mīlas man vajag daudz. Ir arī vēl pēdējais ceļš, bet tas nav tas, kuru Tu domā,
šis ir labāks. Bet es
vēl vēlos dusēt uz Tavas sirds un sūkt saldo dzīvību, un, kad es trūkšos kājās,
tad paņemšu līdzi
Tavas sirdsasinis, mana mīļā. Vai arī Tu mani tā mīli, mana mīļā?
Skūpsti mani, mīļā. Es skūpstu
Tevi un paņemu savās rokās, un skūpstu Tevi. Mana skaistā mīļā, Tu atkal man mirdzi,
bet es esmu
rakstījis tik drūmi, un arī to Tev vajadzēja izbaudīt.
Es skūpstu Tevi tik stipri, lai Tev sūrstētu lūpas,
un uz Tavām krūtīm vajag palikt sarkanai zīmei no maniem zobiem.
Tev jāraksta tūliņ: un es uzlikšu
uz vēstules roku, un Tev jāsajūt, ka es Tev pieskaros, es gribu Tev uzlikt savas rokas
atkal un atkal.
Es skūpstu Tevi, un Tev nevajag iekliegties, kad Tevi apskauju, – ja Tev pazūd elpa,
es to uztveršu
sevī, un manī tā saglabāsies labi. Mana skaistā mīļā, mana dvēsele.
0
0