... un lauciniece "izvēlās" laimi. Vai neizvēlās. Saka, lai egli ved uz citu māju.:)

bet varbūt tieši izdevības tiek pasniegtas biežāk, lai kļūtu laimīgi, bet mēs tās ignorējam ..NU kā tai pastāstā par ticīgo, kurš plūdos gaidija uz dievu, ka tas viņu izglābs..Ta viņam tur laiva piepeldēja ar glēbejiem, ta helikopters atlidoja lai izglabtu..A šams tik atteica ar tekstu: gan mani dievs izglābs, jo es viņam ticu.Un kad viņš noslīcis nonāca debesīs, jautaja dievam, kāpēc tu mani neizglābi?Dievs atbildēja: un kas tavu prāt sūtīja tev to laivu un helikopteri?..Nu kautkā tā...

lielā laime ir tad(dziļi ievilku elpu, lai vismaz daļu uzskaitītu)... kad visi mums mīļie cilvēki ir veseli, kad pašas/-i esam harmonijā ar sevi un gribas smaidīt.. kad ir ko mīlēt un ir kas mūs mīl.. kad ir ar ko kopā piparkūkas cept un eglīti pušķot.. ir kam dāvaniņas gādāt.. un vēl un vēl viskautkas..

Man ir lielā laime visu laiku. Katrs pats savas laimes kalējs.;)

Lauciniec, Tu uzskaitīji daudzas mazas laimītes...

ja Tevi nemil neviens... dziedu... un smaidu
ak jā es butu dikti laimiga par konta paildinajumu..: es samaksāju maksājumus

Dolče,
Tu jau zini, sava laime ir jaizcīna!

Afi, kā tas ir, jāizcīna!

Ube!
Tu esi vislabākā,
klurrš ta to zinās labāk parr Tevi!!!

svētdienas rītos parasti izmantoju izdevību būt mazliet laimīgam!

Es arī gribetu tādu izdevību svētdienas rītā izbaudīt laimīti ilgak pagulēt..Bet ja atnāk viena maza "laimīte" ar frāzi: es tevi mīlu, mammīt?Celsimies!... Tad kuru no tam laimītēm izvēlēties ir lieks jautājums

nekā nebij’ ... labāk savs pierastais struņķītis rokā...
nevis svešu luņķi vēl jāmeklē... un tad nevar zināt ... kāds būs

atvainojiet..., bet 10-15 minūt3es no rīta,
tas arī ir feini..., tik mugura mazliet stīva.

Afim izpaliek rīta reize. Jādakterē mugura.

VaR PAGAIDām iztikt bez dokora..., bet mugura ir jārtaupa...