=>Ube
Nezinu kā Tev , bet man- lidmašīna- slēgta telpa , kuru vada profesionāļi.Tāpēc nav tik ļoti bail.
Skatu tornis- atvērta telpa, bez prof. vadības, viss atkarīgs no paša kāju stabilitātes         
Bet abos gadījumos no svara, kas blakus             

manī ir nepamato baiļu sindroms ... baidos par daudzām lietām ... par visu baidos ... tas parādijās pēc bērna piedzimšanas... pirms tam nezināju, kas ir bailes ... izņemot bailes iet mājās... ja kas sadarīts , vai norādītais ārpus būšanas laiks pārtērēts ...
bet bezbailīgs pavisam cilvēks domājams, ka ir bīstams sabiedrībai
200grami un baiļu nav ... tas par lekšanu ar gumiju un citām lietām tādām estrēmākām ...
vēl ir bailes no grūtniecības , bailes no atbildības ... ir daudz baiļu paveidu ... ja cilvēks baidās viņš domā un iespējams, ka labāks kļūst ...

Bailes ir viena no pamatemocijām. Tās ir un viss. Un saistītas ar izdzīvošanas instinktu, kā jau te tika minēts.

Bet, ja runā par "sadzīviskajām" bailēm, tad vislabāk, ja pats sev atbildi, kas tas tieši , precīzi ir no kā ir tās bailes, tā konkrēti, nevis bailes vispār un baidīties dēļ baidīšanās.
uztraukums, kas paralizē... tās jau arī ir bailes, no tā, ka nesapratīs, kļūdīsies, kāds apsmies utt., tas trenējams.
bailes no augstuma, zirnekļiem utt. - tā jau fobiju sērija, bet ar tām arī varot tikt galā.

roze3
Ļoti skaisti salikts pa plauktiem.
Pilnībā piekrītu. Super noformulēts, man nav ko piebilst   

Bet ja bailes tik pozitīvas izjūtas, kādēļ ar tām jātiek galā. Tad tak varot cilvēcisko zaudēt...
   

te bija par bailēm no austuma ... eifeļa tornī baiļu nebija , bet kalnos bija ... ir bilde ar muguru pret bezdibeni - gandrīz... bija vēl kādi 10 m līdz malai , bet drebēju... pa kalnu ceļu braukt ar bija dīvaini , jo mašīnu vadija puisis ar cerebr’alo trieku , kam galva stāv tik pa kreisi un kratās, nevis taisni ... augšā braucot baidijos , lejā jau uzticējos ...

man jau bija bailes kad Tu braiduce staastiiji par to braucienu   

=>bite
Ne visas bailes rada pozitīvas izjūtas.Un ne no visām jātiek vaļā.
Ja palasa viedokļus un piepluso savējo, tad loģiski sanāk, ka bailēm ir dažādas " sejas".
No kurām jātiek vaļā? Ar kurām jāmāk sadzīvot? Kuras jāpāvar? Bezmaz atsevišķas tēmas diskusijām, vai ne?

Karam pašam jābūt skaidrībā. Kuras bailes traucē dzīvot, no tām jātiek vaļā. Kuras palīdz, tās jāpieradina. Bet nevis koķetējot, bet nopietni izvertējot sevi un savas vēlmes... Domām ir milzu speks. Ar domām vair iestāstīt sev bailes un var tās pārvarēt...

Varbūt kādam koķētēšana ar bailēm arī ir kā veids tikt galā ar tām ...
Es katrā ziņā to neizslēdzu.

Var pārvarēt, var, bite. Es lielu melnu zirnekli vasarā uz slotas nesu prom no mājas... kā karogu... un pati brīnījos par sevi!   

Es savulaik no peles uz galda lēcu...

vienīgais no kā būtu nopietni jābaidās tas ir no cilvēkiem , kam nav baiļu , vai nav ko zaudēt ...
un juāklausa intuīcijai ... kaut man ir viss otrādi , jo lielāks stress , jo viss iziet labi

Visstulbākās bailes jau rada domas... iedoma, ka noteikti notiks tā... kaut gan, tam nebūt nav tā jānotiek.
Man arī ir pietiekoši to baiļu, es pat teiktu fobiju. Bet, ja apzinos, kas tas ir un, ka tas ir, tad vieglāk. Sanāk, ta kā paskatīties uz sevi no malas un vajadzības gadījumā tikt ar tām galā, vai netikt... Baiļu noliegšana, iestāstīšana, ka man nav bailes, man nepalīdz, tikai vēl trakāk, sanāk kā sevis kritizēšana.

..:)) vāru kartupeļus,bailes ka nēpāriet pāri ,dabūšu vēl plīti mazgāt..:))   

par pelēm gan man nav bailes bijušas... man riebīgi būtu bijis šo no slazda ņemt laukā ... bet, ka noskrien pelite garām, tas tak nekas ... zirnekļus audzēju mājās, šie man te pastaigājās, ja šie te ir , tad ir šiem ko te darīt un tīrīt, kā mājas sanitāriem, tik, ja kaads milzu garām kājām un pretīgā izskatā, tad nositu ...
es spiedzu no bitēm, lapsenēm un no iršiem sastigstu ... nekad nekas tāds nav iekodis tāpēc ir bailes...

Man ne no viena dzīvas radības nav bail. Nesen pie savas darbavietas uz trepēm redzeju peliti. Bija foršiņa. Bail mums ir no mūsu priekšstatiem par vienu vai otru lietu. Bet man ir laba fantāzija un es baidos nostāties uz kraujas malas, jo iedomajos, kas būtu, ja kāds klintsakmens nobruktu. Par saviem mīļajiem man ir bail. It sevišķi, ja redzu tos uz kraujas malas.

Bailes un sāpes ir visspēcīgākās jūtas kuras cilvēks nespēj kontrolēt, var mēģināt sadzīvot un visss!   

Ir situācijas, kad saprotu: un tagad, mīļā, no tevis atkarīgs vairs nav nekas - viss ir Dieva ziņā. Tā, ka atslēdzies, relax un ceri, ka būs ok, jo ietekmēt tāpat neko nespēj.

Palīdz. Palīdz daudzās situācijās: lidmašīnā, dzemdībās, pie zobārsta... Ilgi baidījos braukt ar mašīnu, jo bija sajūta, ka atrodos konservu bundžā - ja gadījumā kas - tikšu ieņammāta starp bleķiem un no manis pāri nekas nepalix. Ir bail par bērniem, bet nevaru nelaist viņus no mājas ārā...

a kam jums bailes ? no kā jums bailes ? kāpēc jums bailes ? par ko jums bailes ? ir tik daudz neskaidra šai jautājumā. ka man pat sāk šķist ka šo noslēpumu jums neatminēt 1000 gadus... pieturoties pie tādas dedukcijas