Neesmu sieviete, un laikam bútu nekorekti no manis šo komentēt... bet es zinu, kas ir sirds kārība, kas ir sirds slāpes un tapēc mēģināšu improvizēt, bet ar ceturdienu ir viena problēma - viņa nedzer un tātad nezina, kas ir patiesas slāpes, ... slāpes... neprātīgas slāpes. Tātad man liekas ir tāda sajūta, kā uz traģiskām pohām izdzert vienu vēsu pudeli svaiga alus... Tu sajūti patīkamu šīs pudeles esību jau tikai vien savā rokā, nekas nav patīkamāks par pudeles atkorķēšanas skaņu... ahh, šis pakk... alus svaigais aromāts, lēna pudeles pielikšana pie lūpām un... un ... un... pirmais Dieviškais malks. Tū jūti, kā alus piepilda muti, Tu izjūti tā garšu un burbulīšu eksploziju sava mutē un Tu to neriji. Šis rijiens Tevi gandrīz vai paralizē lapsajūtā... vēl viens malks... vel vien malks... kaut tikai nebeigtos šie malki, bet pienak arī pēdējais malks, pat pus malks, pat nepabeigts malks... Tu tad paskaties uz tukšo pudeli, vēl roka to pakrati cerība, ka ir vel kāda pile, bet čušš... tukš... Un Tu šo iztukšoto pudeli ar vienaldzīgu rokas kustību nolieci stūrī pie pārejām jau tukšām un jau apputējušam tukšām pudelēm... ’’Varbūt vajadzētu tās pudeles nodot’’ Tu nodoma pie sevis, bet Tu taču neiesi ņemties ar šādiem sīkumiem un izmeti tās tuvakajā miskastē... Re, atkal māja tīra
0
0