Esmu priecīga, ka neesmu piemērota visādiem kurmjiem,
jo tad no kauna vajadzētu zemē tāpat ielīst, un smilktēt pat purnu neizbāžot no alas... bet tā kā esmu lauva izvēlos to labāko sev,
lai arī ne bieži, bet tikai to labāko, un man nav vilšanās, bet aizvainojums tikai pret stulbeņiem un ņergām, kuri nezin ko grib šai dzīvē... varbūt tikai tarkšķēt novakarē... da vienalga ar ko un kuru, ka tikai mazliet ieeļļot savu noplukušo pašcieņas kažociņu, ... un pārmest citām kaut ko... tad vajag ievilkt savā alā spoguļa lausku un paskatīties - ko tad var redzēt tālāk par savu purna galu... ?? Un priecājos ka citas ir labākas par mani, lai viņām tiek... jo kā tad citādi ... nāk pavasaris un šīs paliks gribot, nu nav labi, nu nav gan labi...