viens no intelekta trūkumiem, manā uztverē ir nespēt korekti lasīt, nespēt korekti domu saprast, nespēt korekti uz šo domu atbildēt ... neieslīgstot savu emociju apmātībā, kas rada efektu "izlasu to ko gribu izlasīt, redzu to ko gribu redzēt"
Spilgti piemēri no šīs pašas diskusijas:
1) vara-viksne "esmu pārliecinājusies, ja tieši smukās smuki prot labumus kalkulēt" - nekur neesmu minējis, ka parasti tās, kas ir smukas ir bez intelekta vai, ka tās, kas ir nesmukas ir ar intelektu. Manā tekstā tiek atrasts tas, kā tur patiesībā nav. Tiek atrasta neesoša kļūda, kuru komentētājs tad nu cenšas atspēkot
2) leduszieds7 "Vīrietim tak jo lielāka muļķīte, jo labāk!" - nekorekts vispārinājums, lai manu spriedumu padarītu nepamatoti muļķīgu un vieglāk kritizējamu.
3) monda "Un kaapeec gan lai par savu labumu reizeem nepiedomaatu?" - nekur neesmu minējis, ka par savu labumu nevajadzētu domāt. Atkal manā tekstā tiek atrasta neesoša kļūda, kuru nu jāatspēko
Visi iepriekš minētie piemēri ir emocionālas manipulācijas formas!!! Kāda jēga vispār iesaistīties šādās sarunās ... šeit ir viennozīmīgi skaidrs, ka jēga ir jāmeklē tikai un vienīgi sejiņā, kājiņās un dibentiņā

))))))