Es tā padomāju un nācu pie secinājuma, ka esamībai ir trīs kategorijas:

1) objektu kategorija - šīs kategorijas locekļus mēs identificējam piešķirot simbolisku nozīmi objektiem/priekšmetiem. Šī simbolizācija lingvistiskā izpausmē rezultējas lietvārdos. Šo locekļu esamībai ir nepieciešama tikai telpa, jo to būtības
manifestācija šķiet ir statisks esamības pirmtēls, nemainīga forma.

2) darbību kategorija - šīs kategorijas locekļus mēs identificējam piešķirot simbolisku nozīmi darbībām. Šī simbolizācija lingvistiskā izpausmē rezultējas darbības vārdos. Šo locekļu esamībai ir nepieciešama telpa un arī laiks, jo to būtības manifestācija ir kustībā un dinamikā.

3) īpašību kategorija - šīs kategorijas locekļi ir neatraujami saistīti vai nu ar objektu kategorijas locekļiem vai nu ar
darbību kategorijas locekļiem un nespēj eksistēt neatkarīgi paši par sevi. Mēs tos identificējam piešķirot simbolisku nozīmi gan objektu, gan darbību īpašībām. Šī simbolizācija lingvistiskā izpausmē rezultējas īpašības vārdos.

Jūs taču visi piekritīsiet, vai ne? :)