(Cilvēks ir sarežģīti un smalki veidots. Un nonāk viņš pasaulē, kura ir veidota vienkārši un rupji.)autoru nezinu

nu, uzšaut podzatiļņiku laikam jau ir aplam smalki.

Mmmjjaaa... teica man vecmamma ka iistajaa dziivee nebuus viegli- bet nebiju aizdomaajies ka TIK

Dumpigais- nez kāpēc man arvien vairāk sāk šķist, ka Tu tēlo- pietēlo          

vēl drusciņ piegatavojies, vēl neej tajā īstajā dzīvē. vēl pasēdi te ar mums, virtuālajā..

+ vel 3triis folleri atbrauks... absoluutaa pimmpii bet zoliids   

ja visi speetu buut dumpiigie te buutu paradiize

Mums jau ar vienu pietiek      

ube          

kas tas pioztatiļņiks tāds?

tas ir tas ko tev skolaaa biezi naacaas ciest   

arā, piozdatiļņiks ir slikta kompānija.

Nu, Latvijā smalki skaitās vistu ar dakšiņu lobīt.

pats neredzēju, bet saulainajā Norvēģijā man stāstīja par pilsoņiem, kuri uzskata par vandāļiem visus, kas plūmes ņem un ēd, nevis pa vienai mizo. sapriotama lieta, ar plūmju dakšiņu un nazīti.
smieklīgi jau arī tie mūjābeļi, kuri piekopj gadsimtiem veidojušamies rituālus un paradumus i nenojauzdami to izcelsmi.

un ka tad tur ir ar to zupu..lai izdabuutu pedejo karoti no blodinjas un kuru pusi blodija jasagaz      
man sogad sanatorija preti sedeja kada kundzite kas sevi uzskatija par dikti smalku..
vinja blodiju sagaza uz manu pusi..   
man viena diena gribeejas panemt savu blodu rokas un vnk izdzert zupu      

Bet bija reiz pārdošanā tās ģeniālās dakšiņas ar rievoto malu kotletes nocirpšanai? Mazs puika būdams, reiz veikalā mammai prasīju lai tādu nopērk! Reakcija bija laba, hi-hi! Vēl šodien atceros, bet šeit nedrīkst publicēt, būs rasu naida kurināšana.

neparasta... es gāžu brom no sevis , lai sevi neaplietu - tā laikam bija ... vai es smalka ???????

zupu sagribējās

neparasta

un ka tad tur ir ar to zupu..lai izdabuutu pedejo karoti no blodinjas un kuru pusi blodija jasagaz

pēc bontona prom no sevis.

vinja blodiju sagaza uz manu pusi..

nezinu izcelsmi, ja tas tādēļ, lai sevi neaplietu, tad jau tomēr spēkā tikai, ja ne-1 pretī / balkus nesēž. un elementāri, ka drošāk pret sevi.

man viena diena gribeejas panemt savu blodu rokas un vnk izdzert zupu

es pa reizei tā arī daru. un ne pie galda būs teikt, bet man arī traki patīk zolīdā kompānijā minūtes 45 (ilgāk 1-kārši nejaudāju izturēt) uzvesties visnotaļ korekti (lai pierod un nospriež, ka es arī zolidņaks) un tad, ja kāds, par provi, apjautājas, kur nez Jānis pazudis, noziņot: "man šķiet, viņš šobrīd dirš!".