nez kā cilvēks prot un māk sevi iedalīt lauvās, šakāļos vai meditējošajā pitonā? hmm. kas dod domāt, ka esi lauva, bet kaimiņam šķiet, ka maza hiēna, kas barojas tikai pēc lielā plēsoņas(viss ir vispārināti, alegoriski un nebalstās uz faktiem. ja tiek saskatītas sakarības ar realitāti vai atpazītas personālijas-tā ir tikai nejauša sakritība)

nejaušas sakritības nemēdz būt

Interesanti.:) Nu jā, ar to muti kas notiek, kad krāso skropstas, tā ir viena mistika. Es brīnos, ka te nav pieminēts process kamēr somiņā atrod mobilo.

gadās gadās, ( bieži vien daiļdarbu priekšvārdos vai filmu titros sastopamas šadas norādes, ka jebkura sakritība ar realitāti... ble bla bla... )protams, ka impulsu domas attīstībai vai jautājuma formulēšanai var atrast kaut kur tepat vien... protams protams.

Visu ar izskaidrot eksperimentu rezultātā. Atverot muti, nostiepjas āda uz vaigiem... un mazāka iespējamība, ka skropstas pielips... Par to, ka lakojot kāju nagus, starp pirkstiem sasprauž puļķīšus taču neviens nebrīnās. Principi, mani dārgie. Principi tie paši.

..starp citu, ja kraaso augsheejaas skropstas mute neveras-jaastiepj plakstinji, jaavelk piere krunkaas, un galva uz augshu...
mute veras kraasojot apaksheejaas skropstas un galva uz leju... re-noeksperimenteeju.!..
taa taada maza riita rosme-taam, kas kraasojas...

:DDDD
Versija izstāstija, kapēc, apmēram simtu divpadsmit gadus veca meitene, krāsojoties, atver muti. :D jaunākām meitenēm, vērt muti, neredzu iemesla :D

beeduci... nu, bet... viirieshi jau pamana tikai to, ka mute valjaa, ne to, ka krunku skaits mazinaajies...

Bēd, un tiešām neesi redzējis kā tai anekdotē... kur nauda- maisos... zem acīm... Un arī tad, kad vēl nav 112 gadi... ?

štrunts ar tām krunkām un to mālēšanos, gan mālējās kādreiz, gan mālēsies uz priekšu, un krunkas nekur nepazudīs... bet pēc pieredzes... par navigāciju!... atšķirības tiešām ir tieši tādas, kā aprakstīja godātais Piektdieņa kungs... un tas tiešām ir dīvaini, no cilvēku puses raugoties, ka sievietes pasauli tomēr uztver savādāk... es pat teiktu - arī krāsaināk... :)))

nu ja, tāpēc jau nav brīnums, ka vīrieši iedala sievietes - dam; nedam; dam, no ne vam tikai trīs ceļi, bez krāsām

jada, ja drīkst uzvaicāt par tām minētajām sadaļām... tad kurā Tu sevi saredzi?

es ir kārtīga mātes meita

Topogrāfiskais idiotisms - tas parasti pār mani svin uzvaru :) Varu ar nelokāmu pārliecību aizvest kādos nebūt neceļos :D

Rezumējot visu rakstīto, vienmēr būs kāds kurš mūs mīlēs tādas kādas esam, ar vaļēju muti krāsojošas skropstas un rādot nepareizu ceļu, īsā kleitiņā bez gumijniekiem slapjā pļavā un kurš teicis, ka jāvelk lietus mētelis- ak cik slapja kleitiņa labi izskatās uz mūsu aprisēm. :)