Olivia, mājokļu plānotājiem, arhitektiem utml., sociologiem pasaulē jau sen skaidrs, ka, -- ja apstākļi visdažādākie ļauj --, katram/katrai ģimenes loceklim/loceklienei, ōmes, ōpjus un bērnus ieskaitot, vēlama sava dzīves telpa, arī guļamistaba un gulta. Tāpat arī laulātajiem, -- lai pilnvērtīgi atpūstos gan sabiedrisko darbu, gan ģimenisko "nedarbu"/arī demogrāfiskās izaugsmes un seksuālo izklaižu dēļ, -- partneriem, arī sievām ar vīriem, visveselīgāk ir seksam utml. satikties, nākot katram no savas gultas un arī istabas.
Visi karakteri/attiecības/noskaņojumi var sapasēt, bet, ja gultā/dīvānā/raskladenē, kas 2 par šauru blakus pēc sekša izgulēties būs jācenšas diviem cilvēkrumpiem, no kuriem vienam vajag daudz segu, bet otram pietiek ar plānu palagu -- fizioloģiski nesaderīgi organismu siltumrežīmi, arī dažādu veselības stāvokļu dēļ -- nekā laba nebūs. Cik ko un kurš/kā var atļauties, tas jau cits šlāgeris. Gulēšanai vienā gultā 2 fizioloģiski nesaderīgiem rumpiem/organismiem vien tādēļ, lai kaimiņi caur logu nepadomātu, ka šamiem problēmas ģimenes dzīvē, nav nedz loģikas, nedz jēgas, nedz labu rezultātu. Iesākumā cietīs attiecības, vēlāk arī abu veselības.
0
0