Staburags...
Labi rūkts par līdzību ar starpvalstu attiecībām... Diplomātiskais termins šai tēmai: mierīga līdzāspastāvēšana, -- der arī nemierīga (līdzāspastāvēšana). Ja kareivīgi nemierīga, tad jau pretstāve (ieskaitot pannu u.c. ieročus/ieroču līdzības pa rokai).
Ja par cinismu latviešu prečzinībā, tad diez vai vēl kāda puslīdz masveidīgi zināma tauta ir savā valodā tik ciniska kā latvieši -- vispirms jau valodā: precēt, precēties, precības -- viena vienīga tirgzinība, tirgošanās, kur nu vēl (līgavu, jaunprecētu sievu) zagšana ar īpaši definētiem zagtas mantas atguvējiem -- zagļu ķērājiem/mantas atguvējiem -- panāksniekiem... Tad jau kristietības laiki pat zināmu humānismu ieviešuši ar -- saderināšanos: ja viens otram der, var saderināties, vismaz uz (pēdējās, priekšpēdējās) pārbaudes laiku. Latviešu valodā visi šās jomas solīdākie termini uz neatdošanu aizņemti no kaimiņiem -- laulāt, laulāties, laulības: no līviem un igauņiem kā sadziedāšanās = laul/laulab ...
Tā nu te nekāda īpašā cinisma nav -- normāllatvietiskums, ne vairāk.