Jā, Marīn, kad kāds tuvinieks nomirst, pirmajā mirklī ir dikti skumji, vēlāk pamazam ar to samierinās un aprod, un vēl pēc tam... nu tad nāk citi aktuālāki notikumi un tas zaudējums paliek kaut kur otrajā plānā. Ne nu gluži tā, ka par to priecātos, bet tas vairs nesāp.
Man paveicies, ka pēdējos 26 gadus visi tuvinieki dzīvi. Un paldies, ar mani viss ir labi