>Ģenētika ir ļoti interesanta, bet arī tikpat sarežģīta.
Jo mazāk mēs par to zinām, jo vienkāršāka tā liekas.
Ak jā, skolā mums mācīja, kā viss ir patiesībā.
>Tām blēņām tiešām neticu, ka iepriekšējie partneri iespaido manu ģenētisko informāciju.
Nezinu, nezinu. Es tik pārliecināts neesmu. Neatsaukšos uz Pjotru Garjajevu (Пётр Петро́вич Гаря́ев),
viņa viļņu ģenētika tiek saukta par "lženauku" (kādreiz arī kibernētika un ģenētika tā tika apsaukātas).
Pameklējiet Internetā par Nobela prēmijas laureātu Luku Montanjē (Luc Montagnier), piemēram, te:
http://montagnier.net/montagnier/inde...blications /. Vai krievu zinātnieku
Aleksandru Gurviču (Алекса́ндр Гаври́лович Гу́рвич), kurš jau 1912. gadā atklāja, ka šūnas kaut ko izstaro.
Bet, kopš Luks Montanjē publicēja savus pētījumus par DNS teleportāciju, klasiskie ģenētiķi viņu sauc par šarlatānu.