Ja par to tēmu, tad nāve vienkārši ir un ar to ir jārēķinās, pie tam nav teikts, ka taipus robežas dzīve vēl būs jaukāka, nekā te, jo tāds lērums labu un interesantu cilvēku, neviens nav sūdzējies un atpakaļ atgriezies. Kas zina, varbūt dzīve vispār ir kāds pārpratums un mēs te visi esam nosūtīti savus grēkus izpirkt, kā tai galvenā grāmatā rakstīt "un tev būs sāpēs... ". Galu galā. bija laiks, kad mēs pat nebijām projektā un vai mums tas bija sāpīgi, kāpēc jaustraucās par to, ka mūs nebūs. Skolā mācījaties, atceraties - nekas šai pasaulē tā vienkārši nepazūd, viss vai nu pārvietojās vai nu pārveidojās. Un droši vien, ka tie, kas paši sev galu meklē, vienkārši izkrīt no kopējās pasaules harmonijas un rituma, tāpēc klīst nepieskaitīti, ne pie šīs ne pie tās. Dzīvi vajag uztvert kā piedzīvojumu, kālab nāvi ne? Un kas ir teicis, ka tas būs kas slikts? tāpēc, ka pazūd ķermenis? a kurš teica, ka nebūs dots cits, jo bērni dzimst katru dienu, un droši vien ne tikai uz šīs planētas...
Nues te tā aizsapņojos... teiksi, tā būtu mana versija. A bailes man nav, kopš pie manis omis tai naktī kad nomira sapnī atnāca, viņa man uzsmaidīja ( un tā ir taisnība) un es vairs nebaidos ne no kā
0
0