Man, lai ar kā būtu vai nebūtu, tomēr gribas, lai tas otrs ir kā cilvēks blakus, bet ne tā, ka es kā tāds jūras krastā izmests valis guļu(dzīvoju ar viņu kopā), un tas vīrietis tik tekā man apkārt, a es tik mētāju spuru(pirkstiņu), a viņš man to, viņš man šito, a es tik visžēlīgi atmetu kādu laipnības drupaču, un tik kaprīzējos un paģēru, ka man šito, un to, ledu, medu, gribu gribēt, gribu negribēt, a viņam kā tādam dievam(manā kalpībā)jāspēj pilnīgi viss, bet, ja nespēj, tadmeklēju nākamo robotu:))Tad nav ko brīnities, ka beigās jākonstatē- visi veči maitas.Te es protams nedomāju, ka pareizs būtu pretējais variants-sieviete verdzenes lomā, bet manprāt ir jābūt līdzvaram šajās lietās.
0
0