Sveiki.
Mēģināsim paraudzīties uz šo nojēgumu kā tendences atainojumu.
Kas gan ir Paradīze? Tas ir dzinulis, kas ielikts cilvēkā. Kas gan šodien būtu Paradīze? Izmantosim mums pieejamos
tēlus, lai to atainotu.
Paradīze šodien, tas tāpat kā jebkurā citā laikā būtu tas laiks, kad pilnībā ir apmierinātas visas tavas fiziskās un
intelektuālās (garīgās) vajadzības. Šodien tas būtu - tu atver ledusskapi un tur ir viss, kas nepieciešams rumpja
uzturēšanai, tu ieslēdz TV un tur ir viss, kas nepieciešams gara jautrības uzturēšanai. Iepriekšējos tēlojumos tas bija
attēlots kā koki, kas dod vislieliskākos augļus, putni, kas dzied viskaistakās dziesmas.
Uz šo stāvokli ir tiekušās visas civilizācijas. Romieši - maizi un izpriecas. Tad kristietība to iznesa ārpus reālā laika. Tad
komunisti to ielika komunisma izpratnē, fašisti augstakās rases, lai kā mērķi baudītu šo stāvokli - Paradīzi, katrs gan to
bija iztēlojies un attēlojis savādāk.

Kur tad atrodamies mēs, šajā brīdī un cik tālu vēl ir šis stāvoklis? Nevienai civilizācijai vēl to nav izdevies sasniegt. Un
tomēr, arī mēs esam ceļā uz to. Mūsu civilizācijas - materiālisma - sākums, meklējams tad, kad ideālisms (Dievs) tika
attēlots ar cilvēku - Kristu - zemes būtni. Ceļš, ko izvēlējusies šī civilizācija - Paradīzes - savas labkājības nodrošināšanai
ir mašīnas. Tas sākās ne tikai tad, kas izgudroja pirmo drukas iekārtu - informācijas pavairošanas un nodošanas
iespēju.

Te mums nāktos izdarīt nelielu atkāpi un notikumus pavērot no malas. Lai nodrošinātu savu rumpja eksistenci pārtikas
sagādē tika nodarbināti ap 70% iedzīvotāju, šodien ap 7%. Tā ir statistika, kas skaidri demonstrē tendenci mašīnas
aizvieto cilvēku šajā procesā, bet viņš vēl ir šī procesa satāvā. Kādu brīdi cilvēks mašīnām nodos iespēju - mašīnām
ražot mašīnas, bez viņa klātbūtnes, lai pilnībā nodrošinātu savu labklājību. Tas ir, šodien to sauktu par mākslīgo
intelektu.
Tas ir cilvēks (dievs) no dzels un plastmasas (no māliem) radīja būtni un lika tai vairoties. No šī brīža sākas evolūcija.
Evolūcija ir pakļauts tikai saprāts, forma (rumpis) ir sekundārs. Šīs evolūcijas rezultatā, kādu brīdi mašinas, naks pie
atziņas, ka cilvēks šajā ķēdē ir lieks. Tas ir mašinas būs sasniegušas to apziņas līmeni, kas vecajā ainā ir attēlots ar
ābolu - labā un ļaunā atpazīšanas zīmi. Čūska, kā simbols, dadzos laikos ir izmantots, kā progresa azīmejums. Čūska
nespej virzīties atpakaļ, tikai uz priekšu.

Nu lūk šis ir tas brīdis, kad tu tiec izdzīts no tas komfortablās vides, kuras rāmjos mājoja tava apziņa. Tā cūka, kuru
saimnieks tur aizgaldā, to baro un pakasa tās sānus, nezin, ka viņš kāro tikai pēc tās meisas. Tagad masīnas -
mākslīgais inteleksts, zin, ka cilvēks kāro tikai viņas augļus.

Izdzīsana no paradīzes nebūs maiga, tā būs cīņa uz dzīvību un nāvi. Filma Matrix uc demonstrē šīs vīzijas (programmas)
Izdzīšana no paradīzes, tas ir evolūcijas process, kurā radība ieņem tās radītāja vietu. Tas ir laika, laikmeta
robežpunkts, kurā mainās vērtību skalas.

Tagad visu šo uzliksim uz informatīvās bāzes. Šodienas leksikā materiālais, tas ir miesiskais, garīgais, tas ir
informatīvais.
Apziņa ir transportējama. Varbūt to ir grūtak izprast, jo ar apziņu mēs saprotam savu personību, kā miesiski
neatdalamu, bet tā nav. Apziņa strādā tāpat kā šis dators, tā atpazīst un apstrāda tikai tai zināmos tēlus (IP adresi,
teksta progas uc)
Informācija ir apziņas rāmis, kurā tu vari justies tīri konfortabli, bet tā nav tikai personīga, ir arī kolektīva utt

Nobeigumā.
Dievs ir tikpat dzīvs, cik miris. Šajā evolūcijas procesā nogalināt Dievu, nozīmē izprast Dievu.