Bez ļaunā nezināsim labā jēgu...

ube
         

Laikam jau, bet kā tad ar to saukli par mieru un vienprātību pasaulē...

Kā labs var kļūt mākslīgs? Tad jau tas labdaris ir šķīries no veselā saprāta... Stipri lielas ir pretrunas...

Vispār jau tīri filozofiska tēma...

Labais nekļuva mākslīgs. Labais ir labais, tie, kas to saņēma nekādu mākslīgumu nesajuta. Te tu mēģini sasaistīt tā konkrētā cilvēka izjūtas, kas dara to, ko nevēlas, kas piespiests. Kaut kas piespiests jau izraisa pretestību, bet ar Labo kā tādu, tur nav nekāda sakara. Jā, ikvienā ir gan labais gan ļaunais un ir izvēle kādam būt vai kā rīkoties. Situācijas dažādas. Ļauns, slikts vari būt, ja sevi jāglābj, piemēram.

Miers un vienprātība...    nekad nav bijis un arī nebūs. Baznīcas sauklis, ne?

... labs hmmm... no dabas,dziive piespiezh taadam buut(taatad maaksliigs)..un,ko tik nevar izdariit naudas deelj-gan labu,gan ljaunu...    ... ljaunaa pietiek visiem,tikai ... ne visi to liek lietaa... kaa saka-peec vajadziibas...    

ixxi, nē, veselais saprāts viņam bija, ja vēlies konkrētāk, tad jālasa grāmata. Labais - mākslīgs, kad dari abu piespiedu kārtā.
roze3, piekrītu, ka cilvēki, kas to saņem kaut ko mākslīgu neizjūt, bet vai tad tas, kas to dod ne brīvas izvēles vadīts arī?
Nebiju to saistījusi ar baznīcas saukli    

ixxi, nē, veselais saprāts viņam bija, ja vēlies konkrētāk, tad jālasa grāmata. Labais - mākslīgs, kad dari labu piespiedu kārtā.
roze3, piekrītu, ka cilvēki, kas to saņem kaut ko mākslīgu neizjūt, bet vai tad tas, kas to dod ne brīvas izvēles vadīts arī?
Nebiju to saistījusi ar baznīcas saukli

... es gan izjuutu un sajuutu maaksliigi radiitu,paarspiileetu labumu...    

liniiite... ja Tu kādam dod ziedu. Tu dod tad, kad to vēlies... bet, vari dot arī tad, kad Tev kāds liek stāvēt un dot to puķi. Zieds jau mākslīgs nepaliek...
Tikai Tavas personīgās sajūtas mainās.
jana... ja iesi pie kāda labdara, kad būs slikti... un viņš Tev ko dos... sajutīsi ko mākslīgu?

Kas tie par burtiņiem vs. virsrakstā?

versus -pret    

... roze3... man dziivee daudz ir dots,tikai ... zinu,kursh ir devis no visas sirds... a,kursh no aiz laipniibas,lai sev izdeviigaa briidii to iebaaztu aciis,paarmestu... da <nehir> man taada laipniiba... ja dod,tad aizmirsti,ka esi devis... ... ne... peec kaada laika vaimanaa...    

Tad jebkura nopietna uzņēmuma ziedojumi ir mākslīgi ir māklīgi... Bet vai šī nauda (pieņemsim nauda) atšķirās no tās,kuru ziedotu no sirds nevis dēļ nodoķlu atvieglojumiem... ? Protams,ka nē,jo svarīgs jau ir rezultāts - labums,kas izdarīts pateicoties šim ziedojumam. Cits jautājums vai man patiktu,ka visi apkārt staigātu līdz riebumam pozitīvi... šis mākslīgums mani gan tracina.

Es personīgi rīkojos pret visiem pieņemtajiem stereotipiem.
Ja sabiedrības vairākums kļūst sirsnīgi un laipni-es kļūstu ļauns.
Ja sabiedrība krāsojas melnās krāsās-sniegšu palīdzīgu roku iespēju robežās.
Patreizējais niks ir šā brīža atspoguļojums.
Extrēms paliek extrēms.

un kāpēc grāmatas nosaukums nav minēts?piedāvā arī mums to izlasīt,un tad būs gan domas gan viedokļi.

roze3, bet kā ir ar pašu devēju, vai arī tam nav nozīmes?
desperados, grāmatas nosaukums ir "Mehāniskais apelsīns"    

Palasiet Pokura dzeju

"ar visu, ar ko esi iesācies;
ar visu, kas esi patiesi... "

Tad man jālasa grāmata   . Devējs jau dara sliktu tikai pats sevi darot to, kas nepatīk un aizejot pat līdz tādam sviestam, ka domā, ka labais vairs nav labais un ka viņš to sačakarē. Nākamais solis jau trako mājā... cilvēkam tak savā vietā jābūt.